Situāciju Ukrainas austrumos un Krimā nedrīkst saukt par pilsoņu karu vai vienkārši konfliktu – tā ir Krievijas agresija pret brīvu un neatkarīgu, demokrātisku Ukrainu un nekas cits.
Šādu pārliecību piektdien, 16.septembrī foruma „YES” laikā paudis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Pēc viņa vārdiem, divu gadu laikā lielākais sasniegums ir tas, ka ir izdevies apturēt kara virzīšanos dziļāk Ukrainas teritorijā.
Ukrainas prezidents arī uzsvēris, ka viņš bieži vien tiek apsūdzēts par pārāk lēnu politisko procesu virzību Minskas pārrunu ietvaros, taču prezidents īpaši norādījis, ka Ukrana jau ir izdarījusi daudz un tagad netiks sperts neviens solis uz priekšu, kamēr Krievijas puse nebūs paveikusi savus mājasdarbus.
Īpaši tas attiecoties uz drošības sfēru, kas ir pamats Donbasa konflikta mierīgam atrisinājumam.
Galvenā prasība Krievijai ir nodrošināt pastāvīgu pamieru karadarbības pārņemtajā reģionā, taču bez Vācijas un Francijas partneru atbalsta Krievijas vienpusējs pamiers nekad nedarbosies.
Tāpat Ukraina pieprasa, lai Krievija pārtrauktu bruņojuma, īpaši tanku, artilērijas un arī personāla, piegādes kaujiniekiem, kā arī nodrošinātu pilnu EDSO īpašās novērošanas misijas piekļuvi Donbasa reģionam, kā arī Krimai.
Trešais reģions, kuram būtu jānodrošina starptautisko novērotāju piekļuve, ir uz laiku nekontrolētā Ukrainas un Krievijas robežas daļa – tie ir vairāk nekā 400 kilometri robežas. Ja šo robežu izdotos slēgt, nekāda konflikta Ukrainas austrumos vairs nebūtu. Vēl starp citām Krievijai izvirzītajām prasībām Porošenko atzīmējis nepieciešamību Krievijai izvest savus spēkus no Ukrainas, atbrīvot ukraiņu karagūstekņus un politieslodzītos.
Iepriekš ne reizi izskanējuši minējumi par to, ka atsakoties no savām pretenzijām uz Ukrainu, Kijevai varētu pavērties iespējas ātrāk atrisināt situāciju Donbasā.
Taču Porošenko kārtējo reizi stingri paziņojis, ka Ukraina ar Krimu netirgosies.
Krima esot un palikšot Ukrainas teritorija, taču pašreizējā situācija ir ļoti bīstams precedents, un būtu jādara viss iespējamais, lai šādi precedenti vispār netiktu pieļauti.
Interesanti, ka šajās dienās visai neveiklā situācijā kārtējo reizi nonācis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medveģevs. Viņš tviterī ievietojis attēlus no tilta būvniecības vietas pār Kerčas šaurumu, kas savienotu Krimu ar Krieviju. Attēliem pievienots apraksts – „Krimas tilts savienos pussalu ar Krieviju un Krima pilnībā kļūs mūsu”. Vēlāk gan šis ieraksts ticis dzēsts, taču mediju vidē jau izskanējuši apgalvojumi, ka šādi izteikumi tikai liecina, ka arī Krievija Krimu vēl pilnībā neuzskata par savu.
Jau šajā nedēļas nogalē arī Krimā notiks Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kuras jau tagad atteikušās atzīt virkne Rietumvalstu, tostarp Latvija. Kā paziņojis Porošenko, visas personas, kuras tiks ievēlētas Krievijas parlamentā no Krimas, sev būs automātiski nodrošinājušas biļeti uz Rietumu sankciju sarakstu. Vienlaicīgi Ukrainas prezidents atzīmējis, ka nepriecājas par to, ka sankciju dēļ samazinās dzīves līmenis Krievijā, piebilstot, ka Ukraina būs pirmā, kas atbalstīs sankciju atcelšanu pēc tam, kad Krievija pārtrauks agresiju Krimā un Donbasā.
