Kopš politisko pārmaiņu sākuma Ukrainā 2013.gada beigās viena no tās lielākajām atbalstītājām Eiropā vienmēr ir bijusi Polija, tieši tāpēc šajās dienās Kijevā īpaši tiek uzņemts Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Tiekoties ar savu Ukrainas kolēģi Petro Porošenko, abu valstu līderi apsprieduši Ukrainas un Polijas ciešāku sadarbību militāri tehniskajā jomā, aizsardzības potenciāla stiprināšanā, kā arī reģionālās drošības veicināšanā.
Vizītes laikā Komorovskis norādījis, ka jau drīzumā sāksies jaunizveidotās ukraiņu-poļu un lietuviešu armijas brigādes apmācības.
Ceturtdien, pirmo reizi uzstājoties ar uzrunu Ukrainas Augstākajā Radā, Broņislavs Komorovskis paudis cerību, ka Ukrainai maijā Rīgā gaidāmajā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā tomēr tiks piešķirts bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību. Pēc Komorovska vārdiem, Maidana dalībnieki iestājās par eiropeiskajām vērtībām un tās aizstāvēja, tāpēc Eiropas Savienība nedrīkst aizmirst tos upurus, kurus gada laikā ir cietusi ukraiņu tauta. Pēc viņa vārdiem, stabilitāte Eiropā būs iespējama tikai tad, kad Ukraina būs daļa no Eiropas, uzsverot, ka ne Polija, ne Eiropas Savienība nekad neatzīs Krievijas uzspiesto noziedzīgo robežu maiņu.
Tāpat Broņislavs Komorovskis arī aicinājis ukraiņu un poļu tautas uz abpusēju piedošanu, galvenokārt par dažādiem konfliktiem Otrā pasaules kara laikā. Pēc Polijas prezidenta vārdiem, vienmēr, kad poļi un ukraiņi ir nostājušies vien pret otru, šo situāciju ir izmantojis viņu ienaidnieks. Šeit jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī arī Petro Porošenko, viesojoties Polijas parlamentā, lūdza piedošanu par 1943.gada Voliņas slaktiņu, kurā gāja bojā desmitiem tūkstoši cilvēku.
Vizītes laikā Polijas prezidents paziņojis, ka Varšava Kijevai piešķirs 100 miljonu eiro lielu kredītu enerģētikas sfēras reformai un robežas stiprināšanai. Tāpat Polija paudusi atbalstu idejai par miera uzturēšanas spēku ievešanu Donbasa reģionā.
Runājot par miera uzturētājiem, Petro Porošenko paudis pārliecību, ka šis jautājums varētu tikt atrisināts jau tuvāko nedēļu laikā. Pēc viņa vārdiem, ja sākotnēji attieksme pret šo jautājumu ir bijusi visai vēsa, tad tagad arvien vairāk valstu saprotot, ka tieši miera uzturēšanas misija varētu būt visefektīvākais veids, kā panākt konflikta deeskalāciju. Tuvāko nedēļu laikā varētu tikt pieņemts lēmums par ANO Drošības padomes lēmuma sagatavošanu, bet pašas misijas sagatavošana un, pats svarīgākais, Krievijas atbalsta saņemšana, var aizņemt mēnešus.
Kā paziņojis Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Jurijs Sergejevs, ja attiecīga vienošanās tiks pieņemta, visticamāk, miera uzturēšanas misijā darbosies gan Eiropas Savienības, gan ANO spēki. Pēc Sergejeva vārdiem, Eiropas Savienībai nosūtīt savu misiju būtu daudz vienkāršāk, jo ANO mandāts nebūtu vajadzīgs, bet ANO līdzdalība dotu lielākas politiskās manevrēšanas iespējas. Sagaidāms, ka gan miera uzturēšanas misija, gan citi jautājumi par Minskas vienošanās izpildi tiks apspriesti jau pirmdien, kad uz tikšanos pulcēsies Normandijas četrinieka – Ukrainas, Vācijas, Francijas un Krievijas – ārlietu ministri.
