Šis aicinājums izskan laikā, kad Ukrainas austrumos izsludināts jau kārtējais pamiers, kura ieviešana dzīvē tiek apšaubīta. Savukārt uz Kijevu devušies Eiropas Komisijas pārstāvji, lai apstiprinātu, ka Ukraina nav aizmirsta ne ekonomiski, ne politiski.
Laikā, kad Eiropas Savienību nodarbina vairāki iekšēji izaicinājumi un starptautisko mediju acs pievērsta citām problēmām, Ukraina atgādina, ka Eiropā joprojām notiek karadarbība. Ikgadējā Jaltas konferencē, kur pulcējušies politikas un domas līderi no dažādām Eiropas valstīm, tas darīts ļoti tieši.
“Krievijas agresijai Ukrainā ir plašāks konteksts – tā ir ne tikai agresija pret vienu no Eiropas suverēnajām valstīm, tas ir uzbrukums visai demokrātiskajai pasaulei,” sacīja Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
“Šī agresija var izplesties uz citām valstīm, un Baltijas valstis to zina tik labi kā neviens. Tāpēc mums ir jāvieno savi centieni un pret Krieviju jāvēršas vēl stingrāk. Eiropas Savienībai ir jāsaprot, ka Krievijas agresija ir drauds mums visiem,” aicināja Groismans.
Ukrainas eirointegrācijai veltītā Jaltas konference, kuras pirmsākumi meklējami vēl oranžās revolūcijas laikā 2004.gadā, vairs nenotiek pašā Jaltā, kas atrodas Krimā, un arī tas ir atgādinājums par vardarbīgajām pārmaiņām, kas pēdējos gados skārušas Ukrainu.
Šie atgādinājumi ir svarīgi sankciju kontekstā pret Krieviju – ceturtdien, 15.septembrī, Eiropas Komisija tās lēma pagarināt, un piektdien uz Kijevu vēstījumu par stingru šādas politikas apliecinājumu nodeva arī Eiropas Savienības viceprezidents Valdis Dombroviskis.
Šie apliecinājumi arī nepieciešami, jo uz Eiropas politiskās skatuves izskan aicinājumi normalizēt attiecības ar Krieviju. Tomēr diplomāti uzsver – tas būs iespējams tikai jēgpilnu pārmaiņu gadījumā. Pašlaik cerības tiek liktas uz tikko izsludināto kārtējo pamieru valsts Austrumos.
Daudz kas būs atkarīgs no notikumiem austrumos tuvākajā laikā, taču eksperti ir skeptiski. Gan par saistībā ar pamiera neievērošanu no prokrievisko spēku puses, kā tas pierādījies līdz šim, gan par pašu Minskas diplomātiskā formāta nepilnībām.
“Ukraiņi ļoti labi zina, ka jebkuru pamieru krievi izmanto tikai, lai veiktu karavīru un virsnieku rotāciju, kuri atrodas okupētajās teritorijās, kā arī piegādātu jaunu bruņutehniku un ieročus,” sacīja politologs Bogdans Jaremenko.
“Mēs zinām, ka tā tiek tikai iegūts laiks, lai sagatavotos jauniem ekscesiem un karadarbībai. Tā sauktā pamiera periodā tikai šogad Ukraina pazaudējusi jau astoņsimt karavīrus, kas ir vai nu nogalināti, vai ievainoti. Tāpēc ukraiņi netic, ak Minskas vienošanās jebkad var noslēgties ar mieru,” sacīja Jaremenko.
Politologs uzsver – 80% Ukrainas iedzīvotāju nav gatavi kompromisiem ar otru karojošo pusi, ja Ukrainas politiskā elitē sāktu vairāk dominēt samierniecisks noskaņojums, tauta to nesaprastu.
“Pašlaik Ukrainā noskaņojums ir tāds, ka ukraiņi ir gatavi turpināt bruņotu cīņu, lai gan, protams, no tā ir noguruši. Un tas jāsaprot diplomātiem – mēģinājumi vienoties par kompromisu uz Ukrainas interešu rēķina izgāzīsies,” brīdināja politologs.
Izskan brīdinājums – ja netiks atrasti сiti risinājumi, Ukraina, atšķirībā no citām valstīm, kas cietušas Krievijas atbalstītu teritoriālos konfliktos, piemēram, Gruziju un Moldovu, ir pietiekami liela, lai pēc armijas modernizācijas procesa noslēgšanas varētu lemt par teritoriālo konfliktu atrisināšanu ar ieročiem rokās.
