Ukrainas parlaments – Augstākā Rada – ir spēris pirmo soli, lai pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas tautas republikas pasludinātu par teroristu organizācijām. Attiecīgs lēmums otrdien tika pieņemts pirmajā lasījumā. Pagaidām deputāti diskutē to, vai attiecīgu lēmumu būs tiesīga pieņemt Augstākā administratīvā tiesa vai Valsts Drošības padome, kā arī tas, kā kaujinieki tiks atzīti par teroristisko organizāciju dalībniekiem. Kā pirms dažām dienām bija paziņojis Eiropas Savienības (ES) sūtnis Ukrainā Jans Tombinskis, tikai pēc tam, kad abas tā dēvētās republikas tiks pasludinātas par teroristiskām pašmājās, līdzīgu lēmumu varēs apspriest arī citas valstis.
Šajās dienās Porošenko ir nosūtījis vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, pieprasot ievērot Minskas vienošanās, pārtraukt uguni Ukrainas austrumos un atbrīvot visus karagūstekņus, ieskaitot piloti un parlamenta deputāti Nadeždu Savčenko.
Intervijā poļu televīzijas kanālam TVN-24 Porošenko arī uzsvēris, ka līdz šim pret Krieviju ieviestās sankcijas darbojas efektīvi un ir nepieciešams radīt apstākļus, lai piespiestu Krieviju iesaistīties sarunās un izpildīt savas saistības.
Par to, ka Krieviju nepieciešams saukt pie atbildības par kaujinieku atbalstīšanu Ukrainas austrumos, otrdien vienojušies arī ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele. Abu valstu līderi pauduši satraukumu par Maskavas piešķirtā finansējuma palielināšanos prokrieviskajiem kaujiniekiem, kā arī par tam sekojošo vardarbības eskalāciju. Merkele un Obama arī bijuši vienisprātis, ka ir nepieciešams izstrādāt uzticamu Ukrainas finansiālā atbalsta paketi, kas palīdzētu stabilizēt krīzē nonākušo Ukrainas ekonomiku.
Bet tikmēr ne mazākas krīzes skartās Krievijas valdība trešdien publicē plānu ekonomisko grūtību pārvarēšanai. Pretkrīzes plānā paredzēts, ka šogad vairumā pozīciju budžeta izdevumi tiks samazināti par 10%, bet turpmākajos trijos gados plānoti 5% lieli izdevumu samazinājumi. Vienlaicīgi plānots piešķirt 50 miljardus rubļu lauksaimniecības sfēras atbalstīšanai, 250 miljardus rubļu no nacionālā labklājības fonda paredzēts pārvirzīt banku kapitalizācijai, savukārt aizsardzības izdevumus plānots saglabāt iepriekšējā līmenī.
Vienlaicīgi Krievija turpina mēģinājumus attaisnot savas darbības, tostarp Krimas aneksiju.
Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins uzdevis starptautisko lietu komitejai sagatavot paziņojumu, kurā būtu nosodīta Vācijas Federatīvās Republikas īstenotā Vācijas Demokrātiskās Republikas aneksija 1989. gadā.
Ar šādu iniciatīvu nācis klajā Komunistiskās partijas deputāts Nikolajs Ivanovs. Pēc viņa vārdiem, atšķirībā no Krimas, savulaik Austrumvācijā referendums par Vācijas apvienošanu neesot rīkots.
