Latvijas Radio: Kāda ir galvenā sajūta, kas jums rodas, vērojot pašreizējo politiku Itālijā?
Laura Boldrīni: Valdību tagad veido divas partijas - “Piecu zvaigžņu kustība” un “Līga”. Un šo divu partiju līderi nemitīgi sacenšas viens ar otru. Tas nozīmē, ka visos svarīgākajos jautājumos viņiem nav kopējā viedokļa – dažāda pieeja, dažādi risinājumi. Tādēļ viņi patērē visu laiku savstarpējās cīņās. Un kurš no tā ir uzvarētājs? Tas ir Mateo Salvīni, “Līgas” vadītājs. Un “Piecu zvaigžņu kustība”, kas saņēma divas reizes vairāk balsu iepriekšējās vēlēšanās, vienkārši seko Salvīni politikai. Viņš lielāko uzmanību pievērš cīņai ar imigrāciju, un tas atstāj ietekmi uz valsti. Itālijā ir tik daudz problēmu drošības jomā, kas vispār netiek risinātas. Ministram Salvīni vispār neinteresē cīņa ar mafiju, kas iefiltrējusies ražošanas sistēmā. Viņam neinteresē arī tas, kas notiek futbola stadionos, kur cilvēki burtiski mirst. Un arī jauniešu atkarība no narkotikām viņu nesatrauc. Viņš pievērš uzmanību tikai laivām, kas ierodas pie Itālijas krastiem. Viņš to uzskata par draudu nacionālai drošībai - šos 45 vai 55 cilvēkus, kas izkāp Itālijas krastos. Tieši tāpēc tas ir svarīgi mūsu valstij – citas prioritātes netiek risinātas.
Runājot par Salvīni, nesen atbildīgā Itālijas Senāta komiteja nobalsoja par to, lai neizdotu viņu kriminālvajāšanai. Balsojums Senāta plenārsēdē vēl ir gaidāms, bet iznākums tiek prognozēts tāds pats. Ko jūs par to domājat? Kāpēc lēmums ir šāds?
Sākumā viņš teica, ka viņam nekādu imunitāti vispār nevajag. Bet tad viņam tomēr ieteica to izmantot. Manuprāt, viņš ir zaudējis savu seju, jo, ja viņš patiešām būtu pārliecināts, ka viņa rīcība bija likumīga, tad viņam nebūtu vajadzējis tagad slēpties aiz imunitātes. Bet viņš labi apzinās, ka tas, ko viņš ir izdarījis, bija nepareizi. Turēt 177 migrantus vairākas dienas uz Itālijas jūras spēku kuģa nav likumīgi. Un arī kuģa apkalpe bija spiesta atrasties tādos pašos apstākļos.
Tagad Salvīni parāda, ka viņam ir bail un viņš vēlas slēpties aiz savas imunitātes. Savukārt “Piecu zvaigžņu kustība”, kas līdz šim vienmēr ir iestājusies pret deputātu imunitāti, bet tagad nobalsoja, lai pasargātu Salvīni, manuprāt, ir pārdevusi savu dvēseli. Viņi mainīja savas partijas DNS, līdz ar to lika vilties miljoniem itāļu.
Jā, jo no malas izskatās, ka koalīcijas partneri palīdz pasargāt Salvīni no kriminālvajāšanas.
Tieši tā, izrādās, ka viņi ne ar ko neatšķiras no visiem pārējiem. Turpretī iepriekšējā sasaukuma laikā viņi vienmēr taisīja lielu brēku, kad bija jautājums par imunitātes saglabāšanu. Viņi visu laiku balsoja tikai par atcelšanu. Bet tagad, kad runa ir par Salvīni, viņi ir mainījuši savu nostāju, jo baidās, ka valdība kritīs un būs jārīko ārkārtas vēlēšanas. Un, ja tagad nāktos rīkot ārkārtas vēlēšanas, tad “Piecu zvaigžņu kustībai” tā būtu katastrofa. Tagad Salvīni reitings ir divas reizes augstāks nekā “Piecu zvaigžņu kustībai”.
Kāpēc tas tā notiek? Šo jautājumu sev uzdod daudzi, kas vēro notiekošo Itālijā. Daži saka, ka Salvīni ir pārvilinājis Berluskoni vēlētājus. Citi apgalvo, ka Itālijas politikā tagad vienkārši ir pieprasījums pēc šādas politikas.
Salvīni ir populists. Būtībā viņš mēģina risināt ārkārtīgi sarežģītas problēmas ar populāriem saukļiem. Un tas nozīmē, ka problēmas pēc būtības netiek risinātas. Bet tas, ko viņš saka, atrod dzirdīgas ausis, viņa vēstījums sasniedz cilvēkus. Viņš saka to, ko cilvēki vēlas dzirdēt, lai viņiem izpatiktu. Bet tas nenozīmē, ka šādi tiek risinātas iedzīvotāju problēmas. Gluži pretēji, viņa vēlētāji tiek piekrāpti. Viņš ir visur. Viņš sāk agri no rīta, visi plašsaziņas līdzekļi viņam seko, jo viņš saka visu, kas pagadās. Viņš ir agresīvs, izmanto lamuvārdus, viņš neciena tiesu varu, izsaka rasistiskos apgalvojumus... Tas viss pievilina medijus. Gluži kā Tramps Amerikā – jo provokatīvāks viņš ir, jo vairāk par viņu tiek runāts medijos. Tā ir tā pati pieeja.
Populisti visur ir vienādi. Viņi izmanto vienas un tās pašas receptes visā pasaulē. Viņi uzvedas kā mačo, viņi ir pret sievietēm, viņi grib parādīt savus muskuļus – vienmēr viens un tas pats.
Es gribētu parunāt par otru koalīcijas partneri. “Piecu zvaigžņu kustības” līderis Di Maio tikšanās ar "dzelteno vestu" kustības pārstāvjiem izraisīja pamatīgu attiecību saasināšanos ar Franciju. Kā šis konflikts izskatījās no Itālijas? Un ko jūs domājat gan par šo skandālu, gan arī par "dzelteno vestu" kustību kā tādu?
Es domāju, ka Di Maio izdarīja milzīgu kļūdu! Un man ir tāds kauns mūsu franču draugu priekšā. Viņš ir vicepremjers. Tādēļ runāt ar visvardarbīgāk noskaņotajiem ''dzelteno vestu'' kustības biedriem bija milzīga kļūda. Man liekas, ka viņš vienkārši nesaprot, ko viņš dara. Viņam ir tik nozīmīgs amats. Tādēļ viņam nevajadzētu šādi kaitēt nacionālajām interesēm. Viņš apjauta, ar ko īsti viņš runāja, tikai pēc tikšanās. Kā vispār šādi var rīkoties kāds, kurš ieņem vicepremjera krēslu!? Šādas lietas tiek rūpīgi pārbaudītas pirms tikšanās. Bet viņi ir tik bezatbildīgi, ka labāk vēlas nopelnīt politiskos punktus, nekā rūpēties par nacionālām interesēm. Tas nostāda Itāliju ļoti sliktās pozīcijās. Itālija pašreiz ir tik izolēta. Salvīni draugiem, Višegradas grupai mūsu problēmas nemaz nerūp, viņi nevēlas mums palīdzēt. Un tajā pašā laikā mēs atgrūžam visus mūsu vēsturiskos partnerus. Itālija ir izolēta, un to jūtam arī mēs, opozīcija. Mēs nevaram samierināties ar to, ka Itālijas valdība šādi uzvedas.
Itālijas budžets arī daudziem rada satraukumu. Cik ātri, jūsuprāt, ekonomikas likumi liks par sevi manīt? Vai mums būs vēl ilgi jāgaida, kamēr kļūs skaidrs, ka celt budžeta izdevumus un vienlaicīgi mazināt nodokļus nav laba doma?
Manuprāt, pēdējais apstiprinātais budžets ir galīgi nepareizs. Ja kāds vēlas panākt ekonomikas izaugsmi, tad ir jāveicina darbavietu rašanās, jāiegulda pētniecībā un inovācijās. Bet nekas no tā šajā budžetā netiek darīts. Viņi vēlas ļaut cilvēkiem ātrāk pensionēties. Bet tikai tuvāko trīs gadu laikā. Tādēļ tā pat nav pensiju sistēmas reforma. Tā pat nav pensiju reforma! Es pat būtu bijusi gatava to pieņemt, jo mums ir jāiet pensijā tādā pašā vecumā, kā citur Eiropā. Bet nē, viņi to ievieš tikai uz trīs gadiem. Tā nav nekāda reforma.
Un, ja runājam par nabadzību, jā, ar to ir jācīnās. Bet mums jau bija programma cīņai ar nabadzību. Viņiem vajadzēja ieguldīt šajā programmā. Un visu pārējo lielo naudu novirzīt investīcijās. Mums ir vajadzīgas darbavietas! Darbavietas. Itālijā ir nodarbināti tikai 49% sieviešu. Un Eiropā vidējais rādītājs ir 62%. Tā ir nacionāla mēroga krīze! Bet viņiem par to nav nekādas daļas. Viņi nepievērš ne mazāko uzmanību sievietēm. Viņi nesaprot - ja sievietes kā daļa no cilvēku kapitāla netiek pienācīgi izmantotas, Itālijā nekad nebūs plaukstošas ekonomikas.
Tā kā mana doma ir skaidra – mūsu valsts nav labās rokās.
