Pompeo bija plānojis doties uz Vāciju jau mēneša sākumā, bet šī vizīte tika atlikta, jo toreiz viņš devās uz Irāku risināt Irānas dēļ radušos saspīlējumu. Tagad, pēc vairāk nekā gada galvenā ASV diplomāta amatā, Pompeo pirmoreiz ieradies Berlīnē, lai tiktos ar Vācijas ārlietu ministru Heiko Māsu un kancleri Angelu Merkeli.
Pompeo vizīte notiek laikā, kad Berlīnes un Vašingtonas attiecības ir īpaši saspīlētas. Tas saistīts gan ar domstarpībām Irānas kodolprogrammas jautājumos, gan ar ASV draudiem ieviest muitas nodevas Eiropā ražotiem auto un prasībām palielināt izdevumus aizsardzībai, gan arī draudiem ieviest sankcijas pret personām un kompānijām, kuras iesaistītas Nord Stream 2 gāzesvada būvniecībā.
"Vēlos sirsnīgi sveikt Pompeo kungu viņa pirmajā oficiālajā vizītē Vācijā. Tiesa, tā nav viņa pirmā reize Vācijā, jo viņš šeit bija 80. gados kā daļa no amerikāņu militārajiem spēkiem. Mums ar ASV ir tuva patnerība, un 21. gadsimtā tā ir ļoti nepieciešama. ASV ir un paliks Vācijas svarīgākais sabiedrotais ārpus Eiropas," teicis Māss.
Kaut arī partnerība starp valstīm ir cieša, netrūkst arī viedokļu atšķirību. Un to neviena puse nenoliedz. Runājot par Irānu, kas ir galvenais sarunu temats šajā vizītē, Māss izteicās, ka Vācijai ir tādi paši mērķi kā ASV, taču atšķirīgas pieejas šī mērķa sasniegšanā.
"Mēs esam vienisprātis, ka jāattur Irāna no kodolieroču ieguves. Nav noslēpums, ka mums atšķiras domas par to, kā to vislabāk panākt. Šodien paskaidroju, kāpēc no Eiropas skatupunkta kodolvienošanās veicina starptautisko drošību un kāpēc mums šķiet svarīgi vienošanos saglabāt, kamēr vien to pilda Irāna. Kaut arī mūsu pieejas atšķiras, mūsu mērķis ir viens un turpinam pie tā strādāt," paudis Māss.
Vācija grib saglābt 2015. gadā noslēgto vienošanos, kurā apmaiņā pret dažu sankciju atcelšanu Irāna apņēmās neiesaistīties kodolaktivitātēs. Taču ASV no vienošanās izstājās un uzskata, ka labāk ir radīt spiedienu ar ekonomiskām sankcijām. No savas puses Pompeo norādījis, ka Vašingtona neliks šķēršļus Eiropas Savienības plānam izveidot sistēmu, kas aizsargā eiropiešu uzņēmumus no ASV sankcijām par darījumiem ar Irānu, taču ar noteikumu, ka šādi darījumi ir paredzēti humānai palīdzībai un citām atļautām precēm.
Pompeo ar Vācijas kolēģi apsprieda arī Ķīnas telekomunikāciju firmas "Huawei" radītos draudus. Vairākas Eiropas valstis, toskait Vācija, apsver "Huawei" iekļaušanu savu 5G tīklu būvniecības procesā. Pret to kategoriski iebilst Vašingtona, kas uzskata, ka tehnoloģijas var tikt izmantotas spiegošanai un līdz ar to apdraudēt amerikāņu sadarbību ar šo valstu izlūkdienestiem.
Kaut arī šajā vizītē tiek uzsvērtas ciešās attiecības, pēdējā laikā tās ir bijušas gana vēsas. Tramps ir vairākkārt nonācis konfliktā ar Merkeli, kritizējot viņu par atvērto durvju politiku migrantiem, savukārt Merkele kritizējusi Trampu par “mūru celšanu” un melošanu. Nesaskaņas Merkelei ir ne tikai ar Trampu, bet arī Pompeo, piemēram, klimata pārmaiņu jautājumā.
Tālāk Pompeo dosies uz Šveici – valsti, kura Teherānā pārstāv Vašingtonas intereses un sarunās ieņem vidutāja lomu. Vēlāk valsts sekretārs mēros ceļu uz Nīderlandi un brauciena noslēgumā pievienosies Trampam viņa vizītē Lielbritānijā, kur turpinās sarunas par Irānu.
