Tā kā no otrās balsošanas kārtas kandidātus šķīra tikai daži procenti, ir tikai saprotama Alekseja Navaļnija nevēlēšanās atzīt balsošanas rezultātus. Opozīcijas līderis atsaucas uz daudzajiem pārkāpumiem balsošanas gaitā, aicinot Sobjaņinu uz pārrunām un rosinot pārskaitīt balsis vairākos strīdīgajos iecirkņos, pretējā gadījumā draudot izvest savus atbalstītājus ielās. Taču vairums novērotāju ir vienisprātis, ka pārkāpumi nav tik būtiski, lai ievērojami ietekmētu vēlēšanu iznākumu. Kā intervijā radiostacijai „Eho Moskvi” atzinis politologs Staņislavs Belkovskis, opozīcija ir rīkojusies taktiski pareizi, jo Navaļnija rezultāti viņam piešķir arvien lielāku politisko svaru.
Bet tikmēr Sobjaņins, kurš sava konkurenta piedāvājumus ir noraidījis, par savu sasniegumu paudis gandarījumu, jo viņu apmierinot jebkurš rezultāts, kurš panākts godīgās vēlēšanās. Viņš arī paudis pārliecību, ka ar protesta akcijām Navaļnijam savu panākt neizdosies. „Ir ļoti svarīgi, lai mēs tagad neplosītu pilsētu gabalos un neliktu stāties cilvēkiem pretī vienam otram. Tas ir atkarīgs ne tikai no manis, bet arī visiem citiem konkurentiem. Mums ir jāsaprot, ka aiz mums stāv cilvēki un pats sliktākais, ko varētu izdomāt, ir likt viņiem iet vienam pret otru. Visiem tika dota iespēja atnākt un nobalsot, un pierādīt, ka Tu esi labākais, bet nevis iet uz mītiņiem. Ja tev iecirknī tas neizdodas, pierādīt ar gājieniem un manifestācijām, protams, var, bet diezin vai tas ir konstruktīvi,” saka Sobjaņins.
Kā norāda neatkarīgais politologs Dmitrijs Oreškins, vēlēšanās par uzvarētājiem faktiski var uzskatīt abus vadošos kandidātus. Navaļnijs ir uzvarējis tāpēc, ka darīja visu kā nākas un viņa izveidotā brīvprātīgo sistēma nākotnē noteikti būs milzīgs spēks, lai gan tikai Maskavā. Savukārt Sobjaņins ir uzvarējis tāpēc, ka ir sarīkojis daudz godīgākas vēlēšanas, kas atšķirībā no 2009, 2011. un 2012. gada vēlēšanām jau ir pietuvojušās Eiropas standartiem.
Pēc Oreškina vārdiem, iepriekšējās vēlēšanās sabiedrībai tika vienkārši iespļauts sejā, tad šoreiz nelielos pārkāpumus var uzskatīt par nelielu rupjību, kas pie plašākām protesta akcijām, visticamāk, nenovedīs. Vienlaicīgi politologs uzskata, ka drīzumā tomēr varētu sagaidīt arī varas iestāžu vēršanos pret pašu Alekseju Navaļniju. „Tuvākajā laikā vara neko nedarīs. Vienkārši tāpēc, ka atmiņas par vēlēšanām vēl ir svaigas un tā būtu skaidra izrēķināšanās ar spēcīgu konkurentu. Bet pēc pāris mēnešiem Navaļniju gan sāks iemīdīt citās lietās. Atcerēsies „Kirov-ļes” lietu un vēl kaut ko, varbūt atradīs kādus īpašumus Melnkalnē. Šeit varas instinkti ir nekļūdīgi un tai nekas nav pagājis garām. Tāpēc Navaļnijam ir jācīnās līdz beigām. Viņam ir taisnība, ka ir jāpieprasa otrā balsošanas kārta - lai nepazustu no sabiedrības redzesloka. Pretējā gadījumā viņu vienkārši aiz skatuves klusītēm aprīs,” norāda Oreškins.
Tomēr Navaļnijs par sevi noteikti vēl liks dzirdēt, un jau pirmdienas vakarā Maskavas Bolotnajas laukumā notiek viņa atbalstītāju mītiņš.
