Šī nedēļa atkal nesa vārdu apmaiņu starp ES un kandidātvalsti Turciju. Brisele publicēja ikgadējo paplašināšanās ziņojumu. Tajā Ankara kritizēta par soļiem atpakaļ demokrātijā, tiesībās un likuma varas ievērošanā pēc vasarā notikušā apvērsuma mēģinājumu pret prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Turcija savukārt atcirta, ka šāds vērtējums ir ļoti neobjektīvs.
Saspringums starp Turciju un ES valda jau vairākus mēnešus. Joprojām nav vienprātības arī par bezvīzu režīmu Turcijai, ko pieprasa Ankara, pretējā gadījumā draudot atkāpties no vienošanās par migrācijas apturēšanu.
Vācijas ārlietu ministrs Ankarā
Kā intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, ārlietu eksperts Skudra, Eiropas Savienībai attiecības ar Turciju "ir ļoti sarežģīta problēma". Turcija un ES sarunu dienaskārtībā jau labu laiku jautājums par Turcijas iestāšanos ES, bezvīzu režīmu, un ES finansiālo palīdzību Turcijai apmaiņā pret to, ka tā notur imigrantus savā valstī un neļauj turpināt ceļu uz Eiropu.
Par šiem jautājumiem nākamnedēļ, 15.novembrī, Ankarā plānots runāt Turcijas un Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera tikšanās laikā.
Uz šīm sarunām dosies Šteinmeiers, jo Vācija pašlaik ir galvenā sarunu vedēja ES attiecībās ar Turciju, sacīja Skudra.
Pēc eksperta teiktā, Turcija līdz šim visai veiksmīgi pildījusi ar ES panākto vienošanos par migrantu noturēšanu Turcijā.
"Protams, ka "Islāma valsts" sakāve un nestabilitāte Turcijas attiecībās ar Eiropas Savienību var izraisīt šo migrantu plūsmu," teica Skudra,
norādot, ka saistībā ar šīm bažām Šteinmeiers dosies uz Ankaru.
Buksē vienošanās par bezvīzu režīmu
Runājot par Turcijas iespējamo uzņemšanu ES, ārlietu eksperts atzina, ka viņš piekrīt tiem skeptiķiem, kas saka, ka ES vairs nav jāpaplašinās. Vienīgais izņēmums varētu būt Maķedonija un Melnkalne, iespējams, arī Kosova.
"Ar pārējām tas ir stipri problemātiski tā iemesla dēļ, ka tur ir (..) ļoti spēcīgas islāma kopienas, kas daudzu valstu skatījumā ir nevēlami," sacīja Skudra.
Tāpat arvien nav vienošanās par bezvīzu režīmu starp Turciju un ES, lai gan to bija plānots panākt oktobrī. Iepriekš no Turcijas izskanēja brīdinājums – ja nebūs vienošanās par bezvīzu režīmu, tad var būt apdraudēta vienošanās par migrantu noturēšanu Turcijā.
Tas, ka tā sauktā migrācijas vienošanās joprojām ir spēkā, varētu būt skaidrojams ar to, ka "Turcija ir ieinteresēta tajos miljardos, kas ir domāti bēgļu uzturēšanai".
Skudra atzina, ka saspīlējums ir gan Turcijas iekšienē, kur tostarp ir bažas par recesiju ekonomikā, gan arī ārpolitikā, tostarp attiecībās ar ES. Turklāt saspīlējums Turcijas un ES attiecībās pārskatāmā nākotnē nemazināsies.
"Neticu, ka Vācijas ārlietu ministrs 15. novembrī panāks kaut kādu radikālu lūzumu sarunās ar Turcijas vadību. Es domāju, ka nē," atzina Skudra.
Viņš tāpat atzina, ka, piemēram, Austrija pagājušajā nedēļā rīkoja desmit valstu sanāksmi, kur sprieda par to, kā nostiprināt robežkontroli. "Viņi acīmredzot uzskata, ka to vienošanos ar Turciju varētu nepanākt."
