Piemēram, Skotijas līderes Nikolas Stērdženas nesen izteiktie draudi, ka varētu būt jauns referendums par aiziešanu no Lielbritānijas ir „ļoti nereālistisks scenārijs”. Lielbritānijas centrālā valdība Londonā šādam solim vairs nepiekritīs, kas nozīmēs, ka Skotija gadījumā, ja tur būtu referendums neatzītu starptautiski.
Līdz ar to, piemēram, Skotijas vēlme būt Eiropas Savienībā (ES), ja tajā nav Lielbritānijas, arī nav iespējama.
Vēl vairāk – Spānija ir paziņojusi, ka bloķēs jebkādus Skotijas mēģinājumus izstāties no Lielbritānijas vai iegūt īpašu statusu. Spānija ir paziņojusi: ja Skotijā brīnumainā kārtā notiek referendums un nobalso par palikšanu ES, tad Spānija uzliktu veto Skotijas centieniem iestāties ES. Šāda Spānijas politika ir izskaidrojama ar tās vēlmi savā sastāvā noturēt Kataloniju, kas arī paziņojusi par iespējamu referendumu rudenī. Taču arī šādam referendumam nebūs likumīga spēka, jo nebūs Spānijas valdības piekrišanas.
Viļņošanās ir iespējama arī Beļģijā, kur balsi varētu pacelt Valonija, taču, kā paskaidroja Skudra, arī tā no Beļģijas neizstāsies.
Ziņots, ka 2015.gada septembrī notikušā referendumā vairums atbalstīja Katalonijas izstāšanos no Spānijas. Tikmēr Skotijā 2014.gada septembrī vairums balsoja par palikšanu Lielbritānijas sastāvā.
