Politologs: Lielbritānijas un Spānijas strīds nemainīs Gibraltāra statusu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pašreiz uzplaiksnījušās nesaskaņas starp Lielbritāniju un Spāniju par Gibraltāra jurisdikciju nemainīs šīs mazas teritorijas statusu, sestdien intervijā Latvijas Radio atzina politologs Jānis Tomels.

Ziņots, ka Lielbritānija Gibraltārā sākusi celt jaunu rifu. Tas liedz ierastajos ūdeņos zvejot Spānijas zvejniekiem. Sašutumā par to, Spānija ieviesa robežkontroli uz Spānijas – Gibraltāra robežas, radot milzīgus sastrēgumus uz robežas.

„Tas ir nacionālā pašlepnuma jautājums,” abus valstu politiku, attieksmi konflikta laikā un nepiekāpības cēloņus raksturo politologs Jānis Tomels. Viņš atgādina, ka abas valsts ir lielas valstis, kurām agrāk ir bijušas kolonijas. Tāpēc tās nav radušas piekāpties. „Teritorija ir ļoti maziņa, bet stratēģiski svarīga, jo kontrolē ieeju un izeju Vidusjūrā,” Gibraltāra vērtību ieskicē Tomels.

Viņš skaidro, ka konfliktam par Gibraltāru ir dziļas saknes. Savulaik Lielbritānija pārņēma Spānijai piederošo Girbaltāru un uzspieda Spānijai miera līgumu, kurā bija teikts, ka Gibraltārs nonāk britu rokās. Pēcāk visas spāņu paaudzes skolā un sabiedrībā ir audzinātas ar domu, ka Gibraltārs tai ir atņemts un ir kā „duncis sirdī”. Tomels atceras, ka reiz lasījis ārzemēs lekcijas un tajā kāda spāņu lektore uzstājusies ar lekciju „Gibraltārs – vai mūsdienu kolonija?”. Minot virkni argumentu, viņa apliecinājusi, ka Gibraltārs ir Lielbritānijas okupēts.

Savukārt Lielbritānija norāda, ka pats Gibraltārs vēlas būt Lielbritānijas pārraudzībā. Ir bijuši divi referendumi: viens par to, vai būt Lielbritānijas pārraudzībai, otrs – vai ieviest dubultpārvaldi, kurā Gibraltāru pārskata gan Spānija, gan Lielbritānija. Abos referendumos gibraltārieši norādīja, ka vēlas tikai un vienīgi britu pārraudzību. Līdz ar to briti spāņiem argumentē, ka pats Gibraltārs vēlas mūs, nevis Spāniju, norāda Tomels.

Viņš pieļāva, ka šoreiz konflikta pamatā varētu būt Spānijas iekšpolitiskā krīze. Proti, valsts vēl joprojām ir smagā finansiālā situācijā, kā arī premjera Mariano Rahoja vadītā partija ir iekļuvusi korupcijas skandālā. Līdz ar to Spānijas asā atbilde Lielbritānijai, iespējams, ir mēģinājums novērst uzmanību no iekšpolitiskās krīzes.

Arī Argentīnas kā Spānijas sabiedrotās statuss neko Lielbritānijai nenodarīs. Argentīnas atgādinājums par Folklendu salām, par kurām tā strīdas ar britiem, drīzāk ir atgādinājums, ka Spānija nav vienīgā valsts, kas ir neapmierinātība ar britu rīcību. Tomēr tāpat kā Spānijas gadījumā, arī konfliktā ar Argentīnu, nekas nemainīsies. Proti, britu un spāņu konflikts norims un viss paliks kā bijis.

Šodien septiņu kvadrātkilometru lielajā Gibraltārā dzīvo ap 30 000 cilvēku, kuru vidū pa ceturtdaļai ir briti un spāņi, taču pārējā puse Gibraltāra iedzīvotāju ir itālieši, portugāļi, maltieši un citu tautu pārstāvji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti