„Ideālais plāns bija pievienot visus austrumus - Luganskas, Doņeckas un Odesas apgabalus - un izvilkt savu militāri kontrolēto teritoriju līdz Piedņestrai. Tas nesanāca. Nevis tāpēc, ka nebija militāra pretošanās, uz to Ukraina pašlaik nav spējīga,” sacīja Oreškins.
Politologa ieskatā Krievijas plāna neizdošanās saistāma ar ļoti spēcīgu diplomātisku un politisku blokādi no rietumvalstīm.
„Militāra ekspansija uz rietumiem pagaidām nav notikusi un es domāju, ka arī nenotiks, jo pārāk daudz risku ar to ir saistīts. Taču, spriežot pēc tā, kas notiek Doņeckā un Harkovā, šī ideja pavisam vēl nav atdzisusi,” atzīst politologs.
Tikmēr pragmatiski noskaņotie Krievijas iedzīvotāji un eksperti spriež, cik Krievijai izmaksās Krimas aneksija. Summas varētu būt diezgan lielas, jo ir skaidrs, ka Krima būs ņēmēja, nevis devēja Krievijas budžetam.
„Domāju, ka Krima izmaksās ne mazāk kā trīs miljardus dolāru gadā, ņemot vērā arī sešus miljardus, kas tiek solīti sākumā. Ja jūs samaksājat sešus miljardus Krimai, jūs šo naudu nesamaksājat citiem apgabaliem. To var paciest kādu brīdi un arī šis brīdis ir zināms – tik ilgi, kamēr galvenā mūsu eksportprece nafta maksā dārgi. Tad šo naudu var tērēt šādām ģeopolitiska rakstura mirāžām. Tikko šī nauda beigsies - un tas var notikt objektīvu iemeslu dēļ -, sāksies problēmas,” saka Oreškins.
