Viņš skaidro, ka realizācija droši vien būs līdzīga tai, kāda bijusi līdz šim – proti, Putins paliks amatā. Taču izmaiņas būs. “Formāli parādījušās jaunas sejas, kas ir svarīgas Putina režīmam, lai notiktu kaut kāda formāla pretendentu kohortas atjaunošana,” skaidro Makaričevs.
“Pirmā, kā daudzi raksta Krievijā - mēs sākam novērot pakāpenisku pārēju uz post-Putina režīmu.
Skaidrs, ka nākamā Putina prezidentūra neizbēgami būs pāreja pie kaut kādas jaunas politisko attiecību sistēmas. Domāju, ka Kremlī par to aizdomājušies daudzi. Protams, pāreja būs plūstoša, taču tai ir jābūt,” spriež politologs.
“Otrs aspekts, kas atšķir šīs vēlēšanas no iepriekšējām, manuprāt, ir šī acīmredzamā un uzskatāmā militārā estētika.
Neatceros vēlēšanas, kad prezidents būtuvērsies pie tautas ar vēstījumu, pusi laika veltot jaunākajām ieroču sistēmām un tam, kā tās var satriekt iedomātu vai pavisam reālu pretinieku. Šī ļoti nokaitētā militarizācijas pakāpe atšķir šīs kampaņas atmosfēru no citām,” viņš norāda.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 18. martā, un daudzas prognozes liecina par pašreizējā valsts līdera Vladimira Putina pārliecinošu uzvaru. Viņš par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva jau 1999. gada 31. decembra, oficiāli šo amatu pārņemot 2000. gada 7. maijā, saglabājot to līdz 2008. gada 7. maijam. Pēcāk Putins tāpat kā pirms savas pirmās prezidentūras bija premjers, līdz 2012. gada 7. maijā no jauna ieguva prezidenta mandātu.
