„Krievija izmanto pazīstamu formulu: „ceļš ir viss, galīgais rezultāts – nekas”. Tā negrib nopietni piekāpties, tirgojas, un grib saglabāt „bonusus” divējādā veidā: grib saglabāt ietekmi Donbasā, bet finansēt negrib.
Krievija grib Donbasu kā dzeguzes olu atstāt Ukrainas ligzdā, lai tā par to rūpējas, bet pakļausies un kontrolēs tur situāciju Krievija. Uz šī fona Krievija spēlē garu, nogurdinošu spēli ar Rietumiem, izmantojot pretrunas Rietumvalstu starpā un cerot uz sankciju atcelšanu,” stāsta politologs un pētījumu centra „Penta” vadītājs Volodimirs Fesenko.
Ukrainas sabiedrība no kara nogurusi, bet nav par mieru jebkuriem līdzekļiem. Vismaz vairākums, īpaši rietumos un Ukrainas centrālajā daļā nepiekrīt atdot teritorijas un principiāli piekāpties Krievijai. Ukrainas līderiem pagaidām uzticas, taču tas var mainīties, ja nebūs reformu.
„Cilvēki grib radikālas izmaiņas. Viņi grib revolucionāru tribunālu iepriekšējai varai. Tā gan aizbēgusi uz Maskavu un grūti dabūt viņus atpakaļ pilnvērtīgai izmeklēšanai, bet cilvēki to vēlas, un nevis vienkārši tiesu, bet - tribunālu. Cilvēki vēlas deoligarhizāciju. Situācijas paradokss slēpjas tajā, ka dažu oligarhu ietekme mazinājusies, bet dažu - pieaugusi gan ekonomiski, gan politiski,” norāda Fesenko.
Viņš atzīst, ka daļa sabiedrības arī pašreizējo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko uzskata par oligarhu. Tomēr, atbilstoši aptaujām, vairāk nekā 80% viņu atzīst par „leģitīmi ievēlētu prezidentu”.
Tagad tautai pret varu sakāpinātas gaidas gan cīņā pret korupciju, gan reformās, un šeit rezultāti var izrādīties tādi, kas tautai nepatiks.
„Mūsu partneri no Starptautiskā valūtas fonda, piemēram, prasa samazināt sociālos atvieglojumus, prasa celt komunālos tarifus. Bet tauta tieši pretēji: tā negrib pensijas vecuma celšanos, tā grib atgriezties pie padomju pensionēšanās standartiem. Tāpat cilvēkiem nepatīk komunālo tarifu celšanās, nepatīk nacionālās valūtas devalvācija. Ja mūsu partneri prasa pabeigt valsts objektu privatizāciju, ļaudis pretēji - grib atņemt oligarhiem sagrābto,” uz pretrunām starp gaidām Ukrainas sabiedrībā un starptautiskās sabiedrības prasībām norāda Fesenko.
Lielas cerības Ukrainā ir uz Rīgas samitu, kur ES var pieņemt politisku lēmumu par bezvīzu režīmu ar Ukrainu. „Miljoniem ukraiņu tas var kļūt par pirmo reālo apliecinājumu eirointergrācijai. Iespēja doties uz ES bez vīzām, biežāk tur braukt un justies kā eiropiešiem pat vēl neesot ES pilsoņiem. Tāpēc ar Rīgu un Latviju mums saistās ļoti pozitīvas gaidas,” atzīmē Fesenko.
Ziņots, ka pēdējā nedēļā situācija Donbasā ir krasi pasliktinājusies. Vairākas smagas kaujas ir bijušas gan Doņeckas lidostā, gan citviet un dzīvības ir zaudējuši gan Ukrainas karavīri un prokrieviski kaujinieki, gan civiliedzīvotāji.
