Viņš min piemēru. Ja Rietumvalstīs aizvien populārāka kļūst ideja par universālu principu, kurā pasaulei ir tiesības aizstāvēt kādas valsts iedzīvotāju intereses, ja valsts tos apspiež, tad Krievijai šāda potenciāla par pasaules iejaukšanos kādā citā valstī šķiet nepieņemama. ES sabiedrotā šajā ziņā ir Ziemeļamerika, savukārt, Krievijai – Ķīna, reizēm arī islāma valstis.
Kudors atzīst, ka Krieviju sarunās ar ES interesē divi jautājumi: enerģētika un vīzu režīms. Tie nav vērtību jautājumi.
Attiecībā uz enerģētiku, Kudors norāda, ka dabisko resursu trūkuma dēļ ES nespēj būt asa pret Krieviju. „Kamēr ES būs atkarīga no Krievijas energoresursu piegādes, tikmēr Eiropas politika būs diezgan piesardzīga un diplomātiskā valoda tiks ievērota,” saka Kudors.
Savukārt, attiecībā uz potenciāliem vīzu režīma atvieglojumiem ar ES, Krievijas rīcības pamatā ir elites centieni gūt vieglākus veidus, kā ceļot uz Eiropu: strādāt, mācīties, izklaidēties.