Šodien daudzās Ukrainas pilsētās dzirdami sprādzieni, Krievijai apšaudot civilos un kritiskās infrastruktūras objektus. Apšaudīta arī galvaspilsēta Kijiva, nogalinot un ievainojot daudzus cilvēkus.

Politologs Daukšts skaidroja, ka Krievijai šādi cenšas pierādīt, ka tā it kā kontrolē kara gaitu.

"Krievijai mobilizācijas laikā, ko [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir izsludinājis, absolūti nepieciešama vismaz kaut kāda saasinājuma darbība, lai parādītu, ka Putins ir galvenais noteicējs šinī karā. Kaut gan kaujas laukā ukraiņi faktiski diktē  visus noteikumus un visus notikumus. Tāpēc pie Hersonas uzbrukumi turpinās, un Krievijas armijai draud sakāve uz zemes. Tāpēc arī pirms rudens un ziemas viņi [Krievija] grib parādīt, ka viņiem ir pietiekami daudz raķešu, lai necīnītos ierakumos nosacīti, bet gan tomēr dotu gaisa triecienus pa svarīgākajiem infrastruktūras objektiem.

Vispār karš ir ieguvis citu raksturu – tas ir pārcēlies uz pilsoniskajām, civilajām infrastruktūras iestādēm. Un tas ir ļoti būtisks pagrieziens vispār.

Tas ir saistīts ar pasaulē vispār notiekošo. Gan ar gāzes vadu spridzināšanu, gan ar dažādiem citiem infrastruktūras objektiem. Karš ir ieguvis nedaudz citādāku pavērsienu," teica Daukšts. 

Viņš uzsvēra, ka raķešu triecieni pa Kijivu ir uztverami kā signāls Rietumiem, ka ar steigu ir nepieciešams Ukrainai piegādāt modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

KONTEKSTS:

Krievija pirmdien īsteno masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, ar raķetēm apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Šāda rīcība, visticamāk, ir Kremļa atriebība par notikumiem uz Krimas tilta, kas sestdien tika sabojāts sprādzienā.

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Krievija izšāvusi vismaz 83 raķetes, no kurām 43 izdevies notriekt.

No galvaspilsētas Kijivas un citām pilsētām pienāk ziņas par civiliedzīvotāju upuriem. Uzbrukumos bojātas arī elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas, tādēļ daudzviet pilsētu iedzīvotāji palikuši bez elektrības un ūdens.