Viņš skaidroja – ja briti izstātos no ES, sāktu atdzimt "vecās Eiropas ēnas" – kā "spēcīgs elements" nostiprinātos Vācija, bet Francija paliktu viena pret vienu ar Vāciju.
Britiem pametot ES, mainītos arī ES filozofiskais saturs un varētu gaidīt zināmu domino efektu. Tas nenozīmētu to, ka citas valstis arī vēlēsies izstāties no ES, taču noteikti gaidāms eiroskepticisma pieaugums. Savukārt, ja briti nolems nepamest ES, tad būs jūtama "atvieglojuma sajūtu Eiropas idejas nākotnei".
Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds "Krustpunktā" atzina, ka ir grūti saskatīt ekonomiskus ieguvumus gadījumā, ja Lielbritānija izstājas no ES.
"Tur, visticamāk saskatāmi zaudējumi gan vienā [Lielbritānijas], gan otrā pusē [Eiropas Savienības] pusē," atzina Strazds, lēšot, ka pēc izstāšanās no ES britu ekonomika saruktu par vairākiem procentiem, jo samazinātos gan tirdzniecība, gan investīcijas.
Savukārt Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers "Krustpunktā" norādīja, ka briti ļoti iebilst pret migrāciju un referendums faktiski būs par to – vai Lielbritānija turpinās turēt vaļā durvis migrantiem vai slēgs tās.
Strazds gan norādīja, ka, augot ienākumiem Latvijā, mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija darbā uz Lielbritāniju apstāsies. Taču Latvijas ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju, tai izstājoties no ES, gan varētu ciest – šobrīd tās veido pusi no Latvijas ekonomisko attiecību apjoma ar Krieviju.
"Nebūtu tā, ka tas notiktu nākamajā dienā pēc referenduma," piebilda Strazds.
Eksperti arī atzina, ka pašlaik ir grūti prognozēt 23.jūnija referenduma iznākumu – vienlīdz iespējams ir gan tas, ka briti atbalsta palikšanu ES, gan to noraida.
