Viņš arī pauda šaubas, ka Krievija būtu ieinteresēta sarunās ar ASV, ES un Ukrainu atrisināt pašreizējo krīzi Ukrainā. Daukšts pieļāva, ka Krievija šajās sarunās „mēģina ietaupīt tankiem degvielu” un panākt savus mērķus diplomātiskā ceļā - iegūt daļu Ukrainas teritorijas, piespiest Ukrainu pārveidot konstitūciju, izvirzīt Maskavai tīkamus prezidenta amata kandidātus maijā gaidāmajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās.
Daukšts sprieda, ka Krievijas ģeopolitiskie mērķi pašlaik ir acīmredzami – iegūt izeju uz Odesu un savienojumu ar Piedņestru, atšķeļot Ukrainas centru no Melnās jūras.
Arī Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis norādīja, ka sarunas tiek izmantotas, lai runātu nevis ar Ukrainu, bet lai kontaktētos ar ASV un atrisinātu situāciju Krievijai labvēlīgā gaisotnē.
Daukšts pauda, ka pašreiz konflikts nav atrisināms. Viņš arī klāstīja, ka Krievija un tās vadība „rīkojas ārkārtīgi veikli”, jo „savstarpējais kodoliznīcināšanas jumts” vairs nedarbojas – Krievija izmanto bailes no kodolkonflikta, ejot uz priekšu „ar šantāžas iezīmēm”, lai realizētu savus mērķus.
Taču viņš arī norādīja, ka Krievija, anektējot Krimu, „iešāvusi sev kājā”, jo referendumu rīkošanu, lai atdalītos no Krievijas, var rosināt citas teritorijas.
Viņš ironiski pauda, ka, iespējams, Kaļiņingradas iedzīvotāji vēlas pievienoties ES, piemēram, Polijai vai Vācijai.
Jau ziņots, ka pēc politiskās krīzes un prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas februāra nogalē, Krimas Autonomajā Republikā parādījušies labi bruņoti un labi organizēti cilvēki, kuri sevi devēja par pašaizsardzības vienībām un pieprasīja referendumu par pievienošanos Krievijai. Kijevas un starptautiskās sabiedrības neatzītais referendums notika 16.martā, un tajā vairāk nekā 93% dalībnieku atbalstījuši pievienošanos Krievijai.
Par spīti starptautiskās sabiedrības iebildumiem un sankcijām, Krievija uzņēma Krimu federācijas sastāvā, bet šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka aiz tā dēvēto pašaizsardzības vienību muguras stāvēja Krievijas armija.
Vēlāk nemieri izcēlās Austrumukrainā, kur arī parādījās pašaizsardzības vienības, kuras pieprasa pievienošanos Krievijai. Savukārt ceturtdien Ženēvā sākās četrpusējās sarunas, kuru mērķis ir rast risinājumu Ukrainas krīzei.
