Turpinām iesākto - reālākais
27 ES valstis pievērš galveno uzmanību savas pozitīvās reformu programmas īstenošanai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada pamatnostādnēm „Jauns sākums Eiropai” un Bratislavas paziņojumu, par kuru 2016.gadā vienojās visas 27 dalībvalstis.
“Protams, visreālākais ir tas pirmais variants, proti, ka mēs vienkārši turpinām, kā līdz šim. Tas ir visticamākais šobrīd, jo nu ES ir ļoti aizņemta ar visādiem iekšējiem jautājumiem - migrācija, ekonomiskā stagnācija, protams, arī gaidāmais "Brexit". Kaut kā ir grūti ticēt, ka tuvākajos gados varētu vienoties par tādu vairāk ambiciozu plānu,” uzskata politologs Daunis Auers.
Vienotais tirgus - to vēlējās Lielbritānija
27 ES valstis pakāpeniski pārorientējas uz vienoto tirgu, jo nespēj rast vienotu kopsaucēju aizvien vairākās politikas jomās. Tas, tostarp, varētu nozīmēt ardievas atvērtajām robežām.
Politologs Aldis Austers vērtē, ka šo vēlējusies pati Lielbritānija.
“Sociālās lietas paliek katras dalībvalsts pārziņā, un ES sadarbība ir tikai barjeru nojaukšanā, un brīvās konkurences apstākļos uzvar spēcīgākais. Tas, ko mēs redzam daudzās rietumvalstīs, populistu uzvaras gājiens ir lielā mērā rezultāts tam, ka sabiedrības daudzās, arī rietumvalstīs, saredz ES kā globalizācijas instanci, nevis kā ieroci cīņā pret globalizācijas spiedienu. Un šādos apstākļos ir vairāk jādomā par sociālo Eiropu, lai aizsargātu tos cilvēkus, kuriem neveicas šajā globalizācijas spēlē,” skaidro politologs.
Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk - EK izvēlētos šo
27 ES valstis rīkojas tāpat kā pašlaik, taču atļauj dalībvalstīm, kuras to vēlas, vairāk sadarboties konkrētās jomās, piemēram, aizsardzībā, iekšējā drošībā vai sociālajos jautājumos. Izveidojas viena vai vairākas „ieinteresēto valstu koalīcijas”.
Šis jautājums EP dienaskārtībā praktiski jau ir 50 gadus, skaidro Auers.
"Manuprāt, ir maz ticams, ka tas varētu tikt īstenots, jo ir vairākas valstis, kam tas nepatīk. Es domāju, ka Latvija arī ir starp tām valstīm. Proti, tur baidās, ka varētu izveidoties tādi ekskluzīvi klubiņi, tad viņi integrējās un izveidojas tāda kā divu ātrumu ES. Tas arī varētu būt kaut kāds pamats sabrukumam ilgtermiņā. Tāpēc, manuprāt, tas ir kaut kas, kas varētu neiegūt plašāku atbalst,” uzskata Auers.
Savukārt Austers ir pārliecināts, ka EK labprāt izvēlētos šo scenāriju.
“Pats ES līgums pieļauj šādu diferenciāciju, taču ir jāizpilda zināms tests tām valstīm, kas dziļāk integrēsies, ir jāprasa atļauja pārējām dalībvalstīm. Tas tiek darīts ar zināmu nolūku, lai kaut kādā veidā nediskriminētu pārējos ES partnerus. Ejot tālāk, īstenojot šo scenāriju, no šī testa būs jāatsakās un tas nozīmē, ka ir vajadzīgs dalībvalstu atbalsts. Latvijai būs jāizvēlas, vai vairāk piesliesies Centrālaustrumeiropas valstu blokam, kur vēlas mazāk Eiropas ietekmi. Vai arī iet šo ciešāku integrācijas ceļu, tātad dibinātājvalstu virzienu. Vairāk virzīties federalizācijas virzienā,” stāsta Austers.
Viņš arī saka, ka par atlikušajiem diviem scenārijiem runā, ka tie ir vienkārši “piekabināti” klāt, lai Baltā grāmatā labāk izskatītos, taču tos realizēt neviens negrasās.
Darām mazāk, bet efektīvāk - maz ticams
27 ES valstis koncentrējas uz to, lai vairāk un ātrāk gūtu rezultātus atsevišķās politikas jomās, vienlaikus darot mazāk jomās, kurās darbojoties, dalībvalstuprāt, nav nekādas pievienotās vērtības. Uzmanība un ierobežotie resursi tiek koncentrēti izvēlētās politikas jomās.
“ES tagad strādā jau 60 gadus, un nav vēl bijis tā, ka tā atsakās no kaut kādas funkcijas vai politikas jomas, tāpēc tas būtu ļoti nozīmīgs pavērsiens ES attīstībā, ja sāktu masveidā atteikties no kaut kādām funkcijām, tāpēc, manuprāt, šis variants ir maz ticams,” uzskata Auers.
Darām daudz vairāk kopā - tam nav politiskās gribas
Dalībvalstis dažādās jomās nolemj, ka tām būs vairāk kopīgu pilnvaru un resursu un ka tās pieņems vairāk kopīgu lēmumu. Lēmumi Eiropas līmenī tiek pieņemti ātrāk, un tie tiek strauji īstenoti.
“Ir skaidrs, ka ''darīt vairāk visās jomās'' nestrādās, jo nav politiskās gribas.
Kuru ceļu aizies ES? Visticamāk, ka nevienu no šiem pieciem.
Būs, kā vienmēr, zināmas ķīvēšanās, tas ir tas, kā līdz šim ES ir darbojusies," norāda Austers.
Viņš gan atgādina, ka pati EK pieļauj, ka līdz decembrim parādīsies vēl kāds sestais un septītais variants. Joprojām ir ļoti daudz nezināmo - kāds būs vēlēšanu rezultāts Nīderlandē, Francijā, kā veidosies ASV prezidenta Donalda Trampa attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un NATO. Un šie visi ir ļoti būtiski mainīgie tam, kā attīstīsies ES, uzsver Austers.
