Sadaļas Sadaļas

Politoloģe: Rosinot referendumu, Grieķijas politiķi pārliek atbildību uz iedzīvotājiem

Rosinot referendumu par starptautisko aizdevēju nosacījumiem, Grieķijas politiķi atbildību par valsts nākotni un lēmumiem pārliek uz iedzīvotāju pleciem, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sestdienas rītā komentēja politoloģe Žaneta Ozoliņa.

No vienas puses, Ciprs ir izdarījis veiklu gājienu, jo ir iegūts laiks. Turklāt eirozonas finanšu ministriem būs jārespektē referenduma norise, sagaidot tā rezultātu.

Tomēr, no otras puses, šis ir taktiski neveikls gājiens, jo nerisina Grieķijas ekonomiskās problēmas. Turklāt politiķi ir uzlikuši atbildību uz iedzīvotāju pleciem un vēlas no situācijas „iziet tīrām rokām”, par vainīgajiem cenšoties padarīt aizdevējus un tiecoties sevi parādīt kā savas politikas principiālus sekotājus.

Ozoliņa uzsvēra, ka Grieķijas iziešana no eirozonas ir iespējama.

Bet attiecībā uz Latvijas krīzes pieredzi, „šis ir tas brīdis, lai pateiktu „paldies” mūsu politiķiem par politisko gudrību 2009. un 2010. gadā,” saka politoloģe.

Ziņots, ka Griekijas premjers Aleksis Ciprs ir rosinājis referendumu 5.jūlijā par to, vai valstij ir jāpieņem starptautisko aizdevēju nosacījumi. Par referenduma izsludināšanu vēl lems Grieķijas parlaments.

Jau vēstīts, ka trešdien un arī ceturtdien notikusī Grieķijas valdības un ES tikšanās ir bijusi neveiksmīga, jo vienošanās aizvien nav panākta, un tiek ziņots, ka Eiropas Savienības līderi pastiprina spiedienu uz Atēnām pirms sestdien gaidāmās Eirogrupas sanāksmes.  

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms brīdināja, ka daudzos jautājumos joprojām pastāv lielas domstarpības, bet diplomātiskie avoti atklāja, ka Eiropas Savienības valstu vadītāji aicinājuši Grieķiju pieņemt aizdevēju nosacījumus, jo tās laika rezerves ir izsīkušas.

Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt