Politoloģe: Minskā parakstītajā dokumentā galvenais - karadarbības pārtraukšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šonedēļ Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā vienošanās Ukrainas jautājumā vispirms vērsta uz karadarbības pārtraukšanu, ne visu Ukrainas problēmu atrisināšanu, tā intervijā Latvijas Radio sestdienas rītā sacīja ārpolitikas eksperte, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.

Salīdzinot dokumentus, kas parakstīti tikšanās reizē Minskā pērnā gada septembrī un tagad, politoloģe akcentēja atšķirības: septembrī vairāk tika runāts politiskā aspektā par Ukrainas situāciju un nākotnes izvēli, tagad svarīgākais ir reālās karadarbības izbeigšana, miera un stabilitātes panākšana.

 Tā dēvētā „Minska 2” ir arī politiski svarīgs solis, kas parāda Rietumu centienus palīdzēt rosināt Ukrainas un Krievijas dialogu, mazināt spriedzi Eiropā. „Minska 1” vairāk atspoguļoja principus, „Minska 2” ir konkretizētas un izmērāmas darbības.

Taču, ja Minskā panāktā vienošanās netiks ievērota, arī detaļām nebūs nozīmes. Eiropas Savienībā lielākā daļu valstu ir pret  ieroču piegādi Ukrainai, tomēr par to ir ASV, arī Kanāda, un tad var izrādīties, ka "par" noskaņotu valstu loks var paplašināties. Pretēji Krievijas cerētajam, var pieaugt Ukrainas atbalstītāju loks gan politiski, gan ekonomiski, iespējams, arī militāri.

Ja vienošanās „Minska 2” tiks īstenota, uz tās pamata varēs veidot tālākas sarunas un darbību.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienībā šonedēļ īpaši uzmanīgi sekoja līdzi notikumiem par un ap Ukrainas konfliktu ar Krieviju. Minskā aptuveni 15 stundu ilgā sarunu maratonā tikās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderi. Viņiem izdevās vienoties par jaunu plānu konflikta noregulēšanai. Bet to parakstīja tā dēvētās Minskas kontaktgrupas un prokrievisko separātistu pārstāvji. Tas paredz, ka pusnaktī no sestdienas uz svētdienu Ukrainas austrumos spēkā stāsies pamiers, sekos smago ieroču atvilkšana, un tālāk vajadzētu vienoties par separātistu kontrolēto teritoriju statusu, un tikai tad paredzēts nodrošināt Kijevas pilnīgu kontroli pār Ukrainas robežu ar Krieviju. Šo vienošanos visi uztver piesardzīgi, un lielas cerības netiek lolotas. Kamēr pamiers nav stājies spēkā, kaujas turpinās un mirst cilvēki.

Eiropas Savienība apstiprināja, ka pirmdien jebkurā gadījumā stāsies spēkā jaunās sankcijas pret Maskavu saistībā ar raķešu uzbrukumu Mariupolei janvārī. Kopiena arī brīdināja par vēl jaunām sankcijām, ja pamiera vienošanās netiks īstenota.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti