Šajā brīdī pavisam skaidrs, ka ES ir daudz gatavāka sarunās ar Lielbritāniju, nekā pati Lielbritānija, atzīst Kažoka:
“Sāksim jau ar to, ka viņi nav šo izstāšanās procesu aktivizējuši. Viņu pašreizējā premjerministre saka, ka, visticamāk, tāds oficiāls pieteikums par Lielbritānijas vēlmi izstāties no ES tiks pieteikts varbūt nākamā gada sākumā.”
Lielbritānija ar izstāšanos kavējas, jo tā vēl nav sapratusi, ko no ES vēlas, pārliecināta ir Kažoka:
“Skaidrs, ka tā maksimālā programma – baudīt visus ES labumus, ierobežot pie sevis migrāciju no ES dalībvalstīm un nemaksāt lielus maksājumus ES budžetā – ir diezgan nereālistiska. Ir diezgan skaidrs, ka ES šajās sarunās būs spēcīgākā puse.
ES nav sevišķi ieinteresēta ļaut baudīt visus tās labumus, ja Lielbritānija nav gatava maksāt aptuveni tikpat daudz ES budžetā, cik tā ir maksājusi līdz šim, un ļaut brīvi pārvietoties pa Lielbritāniju ES pilsoņiem.
Tā kā es teiktu, ka šajās sarunās viennozīmīgi spēcīgākā puse ir ES, kurai ir gan stratēģija, gan skaidrs, kas varētu šādas pārrunas veikt.”
Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdība jūlija vidū izveidoja tā saukto ''Brexit'' ministriju, kas ir atbildīga par sarunām ar ES. Meja par tās vadītāju iecēla vienu no izstāšanās kampaņas vadītājiem Deividu Deivisu. Arī Eiropa ir izvirzījusi savus pārstāvjus sarunām, Eiropas Komisija izveidojusi darba grupu, kuru vada Mišels Barnjē, savukārt Eiropas Parlaments kā savu pārstāvi izstāšanās sarunās izvirzījis Giju Verhofstatu.
