Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Ozoliņa pauda pārliecību, ka tā ir politiska pašnāvība rīkot referendumu vienā no viseiroskeptiskākajām valstīm. Ozoliņa arī pauda, ka Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons no paša sākuma nebija pārliecināts, ko viņš grib panākt.
Viņasprāt, referendums pēc būtības bija iekšpolitisks, lai saliedētu sašķelto Konservatīvo partiju, Kamerons cerēja arī “iebraukt nākamajā valdībā” un mazināt eiroskepticismu. Lai to panāktu, viņa uzdevumā britu ministrijas auditēja nacionālās kompetences un tas ir ļoti kvalitatīvs darbs, un Kamerons gribēja kampaņu uz racionāliem argumentiem, bet referendumos tā nenotiek, atgādināja Ozolina.
Kamerons gribēja vienot sabiedrību jautājumā par Eiropu, bet tikai vēl vairāk to sašķēla.
Intervijā LTV Ozoliņa pauda, ka Lielbritānijas referenduma iznākums jāvērtē kā vēsturisks fakts. Lai gan tas nav pats priecīgākais rezultāts, bet tas daudz ko māca gan ES ierēdņiem, gan britu populistiskajiem politiķiem.
Grūti pateikt, kā interesēs Lielbritānijas izstāšanās notikusi, jo ir grūti atrast pievienoto vērtību. Jā, pašlaik ir triumfs par Lielbritānijas neatkarību no ES ierēdņiem. Taču ES aizvien lems par virkni jautājumu un Lielbritānija nevarēs piedalīties šajā lemšanā, norādīja Ozoliņa.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Pēc šāda referenduma iznākuma Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka oktobrī atkāpsies no premjera amata.
