Viņa teica, ka jaunajām ES valstīm, kas nav pieredzējušas bēgļu uzņemšanu, ir grūti pieņemt uzreiz vairāk nekā 700 bēgļus - kā tas būtu Latvijas gadījumā. Jaunajās ES valstīs nav politikas, kā uzņemt un ikdienas dzīvē pieņemt bēgļus, kā arī nav tehniski vietu, kur šo cilvēkus izmitināt. „Līdz ar to ātra un vienkārša uzņemšana būtu zināma bezatbildība,” atzina Ozoliņa, uzsverot, ka dalībvalstis apzinās šāda lēmuma nopietnību.
Tomēr jaunās valstis saprot, ka tas būs jādara.
Ozoliņa uzsvēra, ka šobrīd ir laiks, kad ES vairs nespēj tikt galā ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem. ES ir pieredze bēgļu izmitināšanā – jau agrāk, pasaulē esot kādam konfliktam, uz Eiropu plūda vairāk bēgļu, taču to nebija tik daudz, kā šobrīd.
Jau ziņots, ka ES valstis vienojušās tuvākajos gados uzņemt 60 000 bēgļu.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši. Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Latvijas valdība iebilst pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.
