Eiropā izvietoto NATO spēku virspavēlnieks, ASV ģenerālis Filips Brīdlovs brīdinājis, ka Krievija un Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms jau izmanto nekontrolētās imigrācijas krīzi kā ieroci pret Rietumiem. “Eiropai ir drošības izaicinājums no diviem virzieniem. No Austrumiem Eiropa saskaras ar pieaugoši agresīvu Krieviju. Krievija izvēlējusies būt par pretinieku un rada ilgtermiņa eksistenciālus draudus Savienotajām Valstīm un mūsu Eiropas sabiedrotajiem un partneriem. Krievija arī cenšas atjaunot vadošu statusu uz pasaules skatuves, un redz ASV un NATO kā draudu saviem mērķiem. Tādēļ Krievija cenšas sadrumstalot mūsu vienotību un izaicināt mūsu apņēmību,” sacīja Brīdlovs.
Jāpiebilst, ka atklāti pārpludināt Eiropu ar bēgļiem, nepildot viņu prasības, draudēja arī neatzītā Lībijas valdība, savukārt Turcija vēl nesen brīdināja, ka varētu ļaut bēgļiem netraucēti doties tālāk, ja nesagaidīs attiecīgu politisku izšķiršanos un finansiālu piedāvājumu no Eiropas Savienības. Piespiežot sīriešus doties bēgļu gaitās, Krievija un Asada režīms apzināti cenšas pārslogot Eiropas dienestus un izaicināt tās apņēmību, papildus spiedienam, ko tā jau rada Eiropas austrumos.
Arī politoloģe un drošības eksperte Žanete Ozoliņa norāda, ka šādu ASV ģenerāļa interpretāciju apstiprina Krievijas centieni izmantot katru Eiropas vājumu. Turklāt bēgļu temats piesaistījis plašas ļaužu masas gan atbalstītāju, gan radikālu noliedzēju nometnei.
“Brīdlova kungs tieši ir tas cilvēks, kurš ļoti labi zina un saprot, ko saka. Viņa brīdinājumi jāņem nopietni vērā. Pavērojot Krievijas dažādus medijus vai TV, vai interneta platformas, arvien biežāk ir dažādi sižeti un ziņas,” atzīst Ozoliņa.
Viņa arī norāda uz bēgļu tematu izmantošanu iebiedēšanai: “Es nedomāju, ka Krievija izmanto kā ieroci. Tas būtu pārāk šerpi teikts. Tā izmanto šo problēmu (..) kā vienu no manipulācijas ieročiem. Iebiedējot, maldinot. Klasiskas hibrīdkara izpausmes, ar kurām mēs jau saskārāmies, vērojot notikumus Ukrainā.”
Tikmēr medijos šonedēļ nonāca Norvēģijas ārlietu ministrijas ziņojums, kurā brīdināts, ka, slēdzoties nelegālo migrantu maršrutam cauri Balkānu valstīm, pieaugošu migrācijas spiedienu izjutīs Norvēģija, Somija un Baltijas valstis. Un tādā gadījumā bēgļi varētu doties uz Eiropu pa ceļu cauri Krieviju.
To apliecina arī kāda jauna afgāņa stāsts par nonākšanu Norvēģijā. Alta atrodas 380 kilometrus no Ziemeļu polārā loka, un tā ir otrā vistālāk ziemeļos novietotā planētas pilsēta ar iedzīvotāju skaitu, kas lielāks par desmit tūkstošiem. Tomēr Norvēģija ir iekārots bēgļu mērķis augstās labklājības dēļ. Turklāt viņu daļa ienāk tieši caur arktiskajiem apgabaliem, visbiežāk, šķērsojot robežu ar Krieviju.
Nepilngadīgais puisis no Afganistānas, kura seja un vārds pēc Norvēģijas institūciju pieprasījuma netiek publiskots, ceļu līdz Norvēģijai mērojis caur Krieviju. “Viņš teica manējiem, ka es varu doties uz Krieviju un tad sūtīt atpakaļ naudu un ielūgt ģimeni. Un, zināt, nabadzīgiem ļaudīm, kad nav citu iespēju, tad viņi piekrīt visam. Krievijā mēs neko citu nedarījām, kā vien nemitīgi strādājām no četriem rītā līdz astoņiem vakarā. Tas bija ļoti smagi. Tagad uztraucamies tikai par savām ģimenēm, kur tās ir un vai tās ir dzīvas,” stāsta jaunietis.
