Politiski sašķeltajā Bosnijā un Hercegovinā notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas

Bosnijā un Hercegovinā svētdien notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kurās reformistiem, kas vēlas modernizēt disfunkcionālo ekonomiku un stiprināt likuma varu, ir mazas izredzes uzvarēt.

Bosnija un Hercegovina atrodas smagākajā politiskajā krīzē kopš pilsoņkara pagājušā gadsimta 90. gados.

Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks atbalsta ideju par Serbu Republikas atdalīšanos un pievienošanos kaimiņvalstij Serbijai. Viņš jau spēris konkrētus soļus šajā virzienā.

Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995. gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā.

Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

"Pašreizējā Bosnija mums nav pieņemama," trešdien saviem atbalstītājiem Gradiškā paziņoja Dodiks. "Tā visbiežāk izrādās slogs (..), kas aizkavē mūs no progresa," viņš piebilda.

Dodiks lepojas ar savu draudzību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un apsūdzējis Rietumus par kara izraisīšanu Ukrainā, kur Krievija atkārtoti iebruka februārī.

Viņš arī izteicies, ka kristieši un musulmaņi nevar dzīvot kopā.

Pagājušajā gadā Dodiks panāca, ka Bosnijas un Hercegovinas Serbu Republikas parlaments pieņem likumprojektu, kas paredz Bosnijas aiziešanu no svarīgākajām centrālās valdības institūcijām, tai skaitā no armijas, tiesām un nodokļu iekasēšanas sistēmas. Taču pēc ASV un Lielbritānijas sankcijām Dodiks atlika šo plānu īstenošanu.

Demokrātiskās rīcības partija (SDA), kas ir lielākā Bosnijas partija, priekšvēlēšanu kampaņā likusi uzsvaru uz bosniešu un Bosnijas un Hercegovinas integritātes aizsargāšanu.

SDA ir konfliktā ar savu koalīcijas partneri Horvātu demokrātisko savienību (HDZ) par ierosināto vēlēšanu reformu, kas ļautu horvātiem pirmo reizi izvēlēties savu pārstāvi prezidentūrā.

Horvāti apsūdz vairākumā esošos bosniešus, ka tie ievēl horvātus, kas nepārstāv horvātu intereses, un draudējuši ar teritoriālo reorganizāciju, kas varētu nobloķēt nākamo federālo valdību.

Bosnieši svētdien balsos par jauniem serbu, horvātu un bosniešu pārstāvjiem trīspusējā Sarajevas prezidentūrā, kā arī par nacionālā parlamenta un reģionālo un kantonu padomju deputātiem.

Etnisko kvotu sistēma ir spēkā kopš Deitonas miera līgumu un darbojas dažādos valdības līmeņos.

Opozīcija kritizē nacionālistus par koncentrēšanos uz identitātes jautājumiem, nevis uz reālām problēmām, piemēram, inflāciju, emigrāciju, korupciju, un to risināšanu.

"Katru reizi, kad redzat tos, kuri (sola) aizsargāt jūs no citiem, kas jums uzbruks (..), varat būt droši, ka tajā brīdī ir nozagti 20 līdz 50 miljoni marku," norādījis opozīcijas deputāts Sasa Magazinovičs.

"Tas ir dūmu aizsegs, ko izmanto noziedznieki uzvalkos un kaklasaitēs ar politiskajiem birojiem, lai pabeigtu savus noziedzīgos darījumus," viņš piebildis.

Diplomāti uzskata, ka visi Bosnijas politiķi ir vienlīdz vainīgi par haosu, jo neviens nevēlas piekāpties lielāka labuma vārdā, lai palīdzētu tautai.

Kāds Rietumu diplomāts uzsvēris, ka "visu vai neko" pieeja nekur neved un nevar gaidīt, ka starptautiskā sabiedrība pavicinās burvju nūjiņu un atrisinās visas problēmas.

Eiropas Savienība un NATO pēdējā laikā pastiprināti seko līdzi situācijai Bosnijā, bažījoties, ka Ukrainas kara radītā nestabilitāte var skart arī šo reģionu.

Eiropas Savienība ir gandrīz divkāršojusi miera uzturēšanas spēkus Bosnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti