Briselei par vīzu jautājumu jālemj tādēļ, ka to pieprasa kopienas tiesību akti. Ja tā rosinās atcelt bezvīzu režīmu amerikāņiem un kanādiešiem, tas krietni sarežģītu attiecības, un abas varētu atbildēt ar tādu pašu soli. Tajā pašā laikā ir virkne iemeslu, lai situācija saglabātos, kāda ir.
Eiropas Komisijai šodien jālemj par vīzu režīmu to valstu pilsoņiem, kuras tās prasa vismaz vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tam ir juridiski iemesli. Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī tieši pirms diviem gadiem tika publicēts paziņojums, kurā norādīts, ka ASV un Kanādas pilsoņi var doties uz jebkuru kopienas valsti bez vīzas, bet daļai Eiropas Savienības valstu pilsoņu nav šādas privilēģijas. Vēstnesī atzīmēts, ka Bulgārijas, Rumānijas, Horvātijas, Kipras un Polijas pilsoņiem nepieciešama vīza, lai dotos uz ASV. Bet Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem to vajag arī braukšanai uz Kanādu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesiskajiem aktiem, Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram bija divi gadi laika kopš paziņojuma Oficiālajā vēstnesī, lai rosinātu diskusiju par šo jautājumu. Komisija sarunas par to rīkos šodien, tieši divus gadus pēc paziņojuma un termiņa pēdējā dienā. Tā būs politiska diskusija, norādīja Eiropas Komisijas preses pārstāve Mina Andrejeva:
“Mums ir juridiski noteikts termiņš izvērtēt situāciju. Tādēļ Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkers šo jautājumu iekļāvis darba kārtībā, jo tam politiskā komisijā ir nepieciešama politiska diskusija.”
Vai Eiropas Komisija šodien nolems rekomendēt vīzu režīma ieviešanu ASV un Kanādas pilsoņiem, gan ir apšaubāmi. Ja tas tomēr notiks, tad rekomendāciju var noraidīt gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan Eiropas Parlaments, kam arī būs teikšana šajā jautājumā.
Turklāt vīzu režīma ieviešana gan sarežģītu attiecības, gan varētu radīt ekonomiskus zaudējumus. Pērn Eiropu apmeklēja aptuveni 12 miljoni viesu no ASV. Šobrīd starp Eiropas Savienību un ASV arī turpinās sarunas par vērienīgo brīvās tirdzniecības līgumu. Bez tam ASV un Kanāda varētu atbildēt, attiecīgi pieprasot vīzas visu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.
Eiropas Komisijas preses pārstāve Mina Andrejeva uzsvēra, ka mērķis joprojām ir vīzu režīma atcelšana arī minētajām piecām kopienas valstīm, un sarunas ar ASV un Kanādu ir konstruktīvas:
„Mūsu mērķis ir pilnīga un abpusēja vīzu režīma atcelšana ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, un mēs ar viņiem konstruktīvi strādājam pie šī jautājuma. Protams, mūsu amerikāņu partneri zina [par šo procesu], un mums ar viņiem bijis konstruktīvs dialogs par šo jautājumu ne tikai šajās dienās, bet arī iepriekšējos mēnešos.”
Vēl viens iemesls, kādēļ Eiropas Savienība diez vai rīkosies vīzu režīma ieviešanā, ir tāds, ka pašreizējā situācija ir bijusi jau ilgāku laiku un kopumā saglabājas nemainīga.
Savienotās Valstis turpina liegt bezvīzu režīmu poļiem, bulgāriem, rumāņiem, horvātiem un kipriešiem galvenokārt tāpēc, ka viņu pieprasījumi pēc vīzām tiek pārāk bieži noraidīti, liecina Eiropas Komisijas novembrī publicēts ziņojums.
