Politiķi sāk steidzināt ES – ASV Brīvās tirdzniecības līgumu

Sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV ir jāpabeidz līdz nākamā gada beigām. Tāds aicinājums izskan no vairākām lielajām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Sarunas starp Eiropas Komisiju un ASV valdību notiek jau pusotru gadu, tomēr būtisks izrāviens līdz šim nav panākts. Politiķi steidzina sarunas, jo daudziem liekas svarīgi sarunas pabeigt vēl Baraka Obamas prezidenta pilnvaru laikā.

Brīvās tirdzniecības līgums, ko pašreiz apspriež ES un ASV, ir izsaucis tik pretrunīgas reakcijas kā vēl neviena cita līdzīga vienošanās. Sarunām ir pievērsta gan plašsaziņas līdzekļu, gan aktīvistu, gan arī politiķu uzmanība. Tomēr process iet lēni.

Daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka šis nav tradicionāls brīvās tirdzniecības līgums. Šoreiz valstis mēģina vienoties par dažādu sertifikācijas sistēmu un citu novērtēšanas procedūru vienkāršošanu un daļēji arī par savstarpējo standartu atzīšanu. Un tas nav viegli.

Tagad politiķi vēlas sarunas paātrināt. To pasvītroja arī jaunā ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma pēc Eiropas tirdzniecības ministru sanāksmes piektdien.

Mani patiesi iedrošināja spēcīgs ministru atbalsts tam, lai mums būtu laba vienošanās ar ASV, un mēs esam apsprieduši dažādas detaļas. Esmu šorīt tikusies arī ar vēstnieku Fromanu, tā bija mūsu pirmā tikšanās. Mēs esam vienojušies vēlreiz tikties Vašingtonā, lai mēģinātu dot jaunu grūdienu šīm sarunām. Un to arī ļoti skaidri atbalsta visu dalībvalstu ministri,” teica Malmstrēma.

Komisāres Malmstrēmas pieminētais vēstnieks Fromans ir augstākā politiskā amatpersona no ASV puses, kas atbild par šo brīvās tirdzniecības sarunu virzību.

Līdzīga apņemšanās paātrināt sarunu gaitu izskanēja arī īpašajā paziņojumā, ko izplatīja Lielbritānija, Vācija, Francija un vairākas citas Eiropas valstis pēc G20 sanāksmes Austrālijā. Arī ASV prezidents Baraks Obama vēlas, lai viss notiktu ātrāk. Eksperti norāda, ka viņa administrācija ir ieinteresēta brīvās tirdzniecības sarunās vairāk nekā jebkāda no iepriekšējām administrācijām. Tādēļ daudzi uzskata, ka vienošanās būtu jāmēģina noslēgt, kamēr vēl Obama ir pie varas.

No otras puses, kuluāros skan pārmetumi, ka amerikāņi interesi izrāda tikai vārdos. Bet patiesībā lielāku uzmanību pievērš brīvās tirdzniecības līgumam ar Japānu, Koreju un vairākām citām Āzijas valstīm, kur sarunas ir pavirzījušās jau tālāk.

Arī no Eiropas puses ir vairākas neskaidrības. Viena no lielākajām ir jautājums par investoru aizsardzības mehānismu. Daži Briseles gaiteņos to atbalsta, bet citi ir kategoriski pret.

Arī pašreiz prezidējošās valsts Itālijas tirdzniecības ministrs Karlo Kalenda savā nostājā nebija pārāk kategorisks. “Mēs mēģināsim panākt, lai līgumā ar ASV būtu normas, kas, no vienas puses, nekā ziņā neapdraudētu valstu tiesības pieņemt likumus un noteikumus, bet, no otras, spētu labi aizsargāt investoru intereses,” saka Kalenda. “Citos brīvās tirdzniecības līgumos Eiropai jau ir ļoti daudz investoru aizsardzības mehānismu. Turklāt mēs pašreiz konsultējamies ar sabiedrību. Debates ir patiešām aktīvas. Tādēļ šobrīd kaut ko mainīt sarunu uzstādījumā nebūtu prātīgi,” norāda ministrs.

Te jāpiebilst, ka pusotrs gads nebūt nav daudz sarunām par brīvās tirdzniecības līgumu. Līdzīga vienošanās ar Kanādu aizņēma aptuveni piecus gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti