Politiķi noraida iespēju Albānijai ES iestāšanās sarunās virzīties uz priekšu bez Ziemeļmaķedonijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Politiķi noraida iespēju Albānijai Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunās virzīties uz priekšu bez Ziemeļmaķedonijas.

ĪSUMĀ:

  • Savu ceļu uz dalību ES joprojām turpina Ziemeļmaķedonija un Albānija.
  • Ziemeļmaķedonijas iestāšanos traucē Bulgārijas iebildumi.
  • Eiropas paplašināšanās komisārs pieļāva, ka Albānija varētu virzīties uz priekšu bez Ziemeļmaķedonijas.
  • Komisāra pieļāvums izpelnījās vairāku politiķu kritiku un noraidošu attieksmi.
  • Avoti vēsta, ka dažas bloka valstis Bulgārijas veto pat atbalsta, jo Albānija vēl neesot gatava iestāšanās sarunām.

Politiķi noraida iespēju Albānijai ES iestāšanās sarunās virzīties uz priekšu bez Ziemeļamaķedonijas
00:00 / 05:45
Lejuplādēt

Pērn novembrī Bulgārija piedraudēja, ka bloķēs Ziemeļmaķedonijas mēģinājumu sākt sarunas par iestāšanos ES, jo abas valstis nav atrisinājušas strīdu par vēstures jautājumiem. Bulgārija uzstāj, ka Ziemeļmaķedonijai ir jāatzīst savas pamattautas un tās valodas bulgāriskā izcelsme, bet Skopje uzskata, ka šis jautājums nav apspriežams. Bulgārija arī grib, lai Ziemeļmaķedonija izbeigtu pretbulgārisku retoriku un veiktu izmaiņas vēstures grāmatās, kur Ziemeļmaķedonija dēvē par savējām abu valstu vēsturei kopīgas personības. Bulgārijā veiktā sabiedriskās domas aptaujā 84% respondentu bija pret Ziemeļmaķedonijas dalību blokā, kamēr nav atrasts kompromiss par kopīgās vēstures interpretāciju.

Bulgārijas pretestība ir viens no iemesliem, kādēļ sarunas joprojām nav uzsāktas.

Eiropas Komisija abu valstu iestāšanos blokā saredz kā kopīgu. Bulgārijas strīds ar Ziemeļmaķedoniju “bremzē” Albānijas sarunu uzsākšanu ar ES. Tādēļ pagājušajā nedēļā Eiropas paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji telekanālam “Euronews” paziņoja, ka Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pāra sadalīšana “varētu būt variants”, kā pārvarēt strupceļu, ja Bulgārija turpinās iebilst pret Ziemeļmaķedonijas iestāšanos blokā. Proti, priekšlikums nozīmē turpināt iestāšanās sarunas ar Albāniju, bet pagaidām no tām izslēgt Ziemeļmaķedoniju.

“Ja mēs ar Ziemeļmaķedoniju atkal nonāksim grūtībās, kas nozīmē, ka mēs būtu nesekmīgi, pārliecinot Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju atrast kopēji pieņemamu risinājumu, tad parādīsies jautājums par to, vai mēs varam virzīties uz priekšu tikai ar Albāniju. Un mums būs jāapsver šis jautājums,” izteicās Vārheji.

Tomēr paplašināšanās komisāra pieļautais variants saņēmis kritiku no vairākiem politiķiem. Piemēram, Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs komisāra priekšlikumu nosauca par “absurdu”. Kādā intervijā ministrs sacījis, ka Ziemeļmaķedonija jau ir mainījusi nosaukumu, īstenojusi milzīgas reformas, un tādēļ ir jābūt ļoti piesardzīgiem ar signāliem, ko ES sūta šo valstu virzienā. Priekšlikumu kritizējuši arī vairāki parlamenta deputāti no dažādām Austrijas partijām, piebilstot, ka tas ir neveikls un šādu paziņojumu vietā Eiropas Komisijai jāvērš spiediens pret Bulgāriju, lai tā mainītu savu pozīciju. Tikmēr Horvātijas ārlietu ministrs Gordans Grličs Radmans uzskata, ka ES būtu jāuzlabo iesaiste Rietumbalkānos un jāstrādā pie saskaņotākas un stratēģiskākas atbildes, tādējādi ieguldot visas Eiropas stabilitātē un drošībā.

“Mūsu partneriem ir jāuzlabo darbs demokrātiskās transformācijas, cilvēktiesību un likuma varas jomā. Tā ir atslēga uz viņu Eiropeisko ceļu, bet mums, protams, viņiem ir jāpalīdz un jāpadara savs darbs.

Proti, tas nozīmē, ka būtu jāuzsāk iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju un vīzu režīma liberalizācija ar Kosovu,” norādīja Radmans.

Bulgārijā pašlaik ir politiskā krīze, jo mēģinājumi izveidot valdību pēc 4. aprīļa vēlēšanām bija neveiksmīgi. Tomēr politikas kursa maiņa nav gaidāma. Kā portālam “euractiv.com” norādījuši vairāki avoti, dažas ES valstis pat domā, ka Bulgārijas veto ir noderīgs. Tas tādēļ, ka, šo valstu ieskatā, iestāšanās sarunām vēl nav gatava Albānija.

Tikmēr Ziemeļmaķedonijas premjers Zorans Zaevs paplašināšanās komisāra priekšlikumu iepriekš noraidīja, piebilstot, ka maķedoniešu valoda un identitāte tiem ir svēta, tāpat kā visām pārējām valstīm, un tā nav apspriežama. Viņš sacīja, ka vienošanās ar Grieķiju par valsts nosaukuma maiņu parāda valsts labo gribu, tomēr tam esot robežas.

“Tas ir milzīgs risks, ja turpinās bloķēšana. Tas ir risks arī Bulgārijai, Ziemeļmaķedonijai un visiem Balkāniem. Jo, kā jūs jau redzat, sāk parādīties visādi dokumenti un dramatiskas idejas,” norādīja Ziemeļmaķedonijas premjers.

Ar dažādu papīru parādīšanos Zaevs domāja it kā nopludināto nesaistošo dokumentu par to valstu robežu pārvilkšanu, kas izveidojās pēc Dienvidslāvijas sabrukuma. Ziemeļmaķedonijas premjers šonedēļ viesojās Briselē. Pēc tikšanās ar ES augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu viņš atgādināja savas valsts nostāju un pauda cerību, ka iestāšanās sarunas drīz tiks uzsāktas.

“Mēs neprasām vairāk nekā esam pelnījuši, un tas ir – sarīkot pirmo starpvaldību konferenci cik drīz vien iespējams. Ziemeļmaķedonijas pozitīva virzība uz priekšu būtu iedrošinājuma signāls visam reģionam. Solis atpakaļ būtu neiedrošinošs signāls visiem Rietumbalkāniem. Es to zinu. To zina Eiropas līderi. Īstenosim Eiropas ceļu kopā,” sacīja Zaevs.

Savukārt Borels atkārtoti atzinis, ka Albānijas un Ziemeļmaķedonijas ceļam jābūt kopīgam, nevis dalītam:

“Vēlos atkārtoti ļoti skaidri pateikt, ka šķirtam abu valstu ceļam nav atbalsta nedz ES institūcijās, nedz ar dalībvalstu vidū. Ziemeļmaķedonija ir sasniegusi nepieciešamos nosacījumus, lai sāktu iestāšanās sarunas, un līdzīgi Albānijai tā ir pelnījusi turpināt ar nākamo procesa kārtas uzsākšanu bez kavēšanās.”

Borels arī pauda cerību, ka jau drīz tiks sasaukta pirmā starpvaldību konference, kas arī būtu reāls iestāšanās sarunu sākums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti