Diskusijas par ģenētiski modificēto augu audzēšanu ES jau gandrīz 20 gadus ir bijušas ļoti asas un visai pretrunīgas. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ vienīgā ģenētiski modificētā šķirne, ko pašlaik atļauts audzēt ES, ir kompānijas "Monsanto" izstrādātā kukurūzas šķirne '810', tomēr tās atļaujas pagarināšana jau vairākus gadus pēc kārtas ir atlikta.
Tagad par otro šādu kultūru varētu kļūt amerikāņu biotehnoloģiju kompānijas „Dupont Pioneer” izstrādātā kukurūzas šķirne '1507', kas ir noturīga pret insektiem. Kā uzskata vides aizstāvības organizāciju pārstāvji, jaunā kukurūzas šķirne varētu apdraudēt tauriņu populāciju.
Taču visaktīvākās diskusijas izvērtušās politiskajās aprindās. Sākotnēji pret EK ierosinājumu pārliecinoši nobalsoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Šīs nedēļas ministru tikšanās laikā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes audzēšanu atbalstīja vien piecas valstis: Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Spānija un Igaunija. 19 valstis, tostarp Latvija, EK ierosinājumu ir noraidījusi, bet četras valstis, ieskaitot Vāciju, balsojumā atturējās. Par spīti pārliecinošajiem iebildumiem, ir izveidojusies diezgan absurda situācija, jo 19 valstīm kopā nav izdevies iegūt kvalificēto balsu vairākumu. Līdz ar to galīgā lēmuma pieņemšana atkal nonāk EK rokās, kas pati ir ierosinājusi ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanas atļaušanu. Kā paziņojis ES veselības komisārs Tonio Borgs, saskaņā ar ES noteikumiem viņam ir pienākums atļaut ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanu par spīti opozīcijai.
Vides aizsardzības organizācijas „Greenpeace” ES lauksaimniecības politikas direktors Marko Kontjero norāda, ka, ierosinot un atļaujot ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanu, EK ir rīkojusies pretlikumīgi.
EK nevar ignorēt 19 dalībvalstu pretestību un divas trešdaļas parlamenta, kas janvārī aicināja EK šo ierosinājumu atsaukt. Tā nevar ignorēt arī to, ka pat trešā daļa komisāru ir pauduši savus iebildumus, nemaz nerunājot par pārliecinoša ES pilsoņu vairākuma iebildēm.
Eiropas tiesa reiz jau aizliedza ģenētiski modificētās 'Amflora' kartupeļu šķirnes audzēšanu, jo EK izmainīja savu piedāvājumu un nenosūtīja to apspriešanai dalībvalstu ekspertiem. 'Pioneer 1507' kukurūzas gadījumā ir pieļauta tieši tā pati kļūda,” klāsta Kontjero.
„Greenpeace” aktīvisti ir paziņojuši, ka EK lēmums, visticamāk, tiks pārsūdzēts, paužot pārliecību, ka iznākums būs tāds pats kā lietās par ģenētiski modificētajiem kartupeļiem.
Savukārt Briselē bāzētā biotehnoloģiju lobija „EuropaBio” pārstāve Natālija Molla par pieņemto lēmumu ir paudusi gandarījumu.
Mēs būsim priecīgi redzēt, ka pēc tik daudzu gadu kavēšanās beidzot tiks ievērota procedūra. Šie produkti ir bijuši tirgū, ir tikuši audzēti un ēsti visā pasaulē jau 15 gadus. Tos ir ēduši arī eiropieši, kuri ceļojuši uz valstīm, kas šos produktus audzē. Otrkārt, ir vairāki pētījumi, tostarp neatkarīgi EK pētījumi, kas apstiprina šo produktu drošību,” uzsver Molla.
Šīs nedēļas sākumā ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē pret šāda lēmuma stāšanos spēkā asi iestājās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc viņa vārdiem, Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvu zemi. Borgs gan atgādina, ka katrai no dalībvalstīm joprojām būs tiesības aizliegt ģenētiski modificēto organismu nonākšanu savā tirgū.
Gan Rinkēvičs, gan tādu valstu kā Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Ungārijas ministri brīdinājuši, ka neieklausīšanās sabiedrības viedoklī var arvien vairāk palielināt plaisu starp ES institūcijām un sabiedrību.
Īpaši aktuāli tas ir pirms maijā gaidāmajām EP vēlēšanām. Sagaidāms, ka jautājumu par ģenētiski modificētajiem augiem ES vides aizsardzības ministri atkal apspriedīs martā. Kā paziņojuši EP pārstāvētās zaļo grupas deputāti, ja kukurūzas šķirnes '1507' audzēšana tiks apstiprināta, viņi rosinās balsojumu par neuzticības izteikšanu pašreizējai EK.
