Labrīt

Lux Express vadītājs Latvijā Krišjānis Reķis par piesprādzēšanos autobusos

Labrīt

Sirds mozaīka. Ciešanas. Zentas Mauriņas esejas pārlasa Vaira Vīķe-Freiberga

Vācijā joprojām neizdodas vienoties par koalīciju; valdības izveide strupceļā

Politikas pētnieki: Vācijas stabilitāte nav apdraudēta, bet partijām jāmeklē jauni sadarbības ceļi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Droši paļauties var uz to, ka ne uz ko vairs nevar droši paļauties. Šādu iespaidu radījušas Vācijas politisko spēlētāju haotiskās reakcijas, kopš pirms desmit dienām izgāzās tā dēvētās Jamaikas koalīcijas partiju sarunas, un kļuva skaidrs, ka jāmeklē jauns ceļš, lai izveidotu valdību Vācijā.

Šobrīd lielākās cerības tiek liktas uz atkārtotu tā dēvēto plašo koalīciju jeb sociāldemokrātu savienību ar kristīgajiem demokrātiem. Rīt, tiekoties ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, iespēju sākt koalīcijas sarunas apspriedīs kristīgo demokrātu vadītāja Angela Merkele, Bavārijas Kristīgi sociālās savienības vadītājs Horsts Zēhofers un sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs.

Valdības veidošanas sarunu izgāšanās atdzīvina demokrātiju

Pat ja sarunas tiks uzsāktas, neskaidrība saglabāsies. Joprojām nevarēs izslēgt nedz iespēju, ka Vāciju vadīs mazākuma valdība, nedz arī varbūtību, ka nāksies rīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Kamēr šī situācija liek nervozēt Vācijas partneriem Eiropā, pašas

Vācijas demokrātijai šis nelielais juceklis ir pat veselīgs, tā spriež Latvijas Radio aptaujātie politikas pētnieki. Priekšplānā izvirzās diskusijas par saturu, tā atdzīvinot demokrātiju. Savukārt partijām ir iespēja mācīties jaunas problēmu risināšanas pieejas.

Tiesa gan, ar nosacījumu: ja vien mācīšanās pārlieku neievelkas un nepāraug politiskā krīzē, spriež Duisburgas-Esenes Universitātes politisko partiju pētnieks Niko Sviteks:

''Šī ir jauna un neparasta situācija. Tomēr es neietu tik tālu, lai sacītu, ka tā būtu satricinājusi stabilitāti Vācijā. Līdz šim parlamentā parasti bijušas skaidras vairākuma attiecības, tādēļ valdību izdevies izveidot samērā ātri. Reizēs, kad skaidru attiecību nav bijis, vienmēr kā atkāpšanās variants pastāvējusi tā dēvētās plašās koalīcijas iespēja. Šoreiz šādas opcijas nebija, jo Martins Šulcs uzreiz pēc vēlēšanām to izslēdza. Tādēļ nācās sākt sarunas par gluži jaunas savienības veidošanu, kādai ir precedenti pavalstu līmenī, bet kāda vēl nekad nav pastāvējusi Bundestāgā. Jau sākumā tika sacīts, ka nav droši, ka tā saucamo Jamaikas koalīciju izdosies izveidot. Tagad, kad šis mēģinājums izgāzies, politiskajiem spēlētājiem jāmācās tikt galā ar jauno situāciju. Visi mazliet taustās kā pa miglu, taču redzams, ka veidojas jauni ceļi.

Sociāldemokrātu partija atkal ir gatava piedalīties, aktīvs ir arī prezidents. Tas ir jaunums, jo agrāk prezidenti vienmēr ieņēmuši pasīvu lomu.

Situācija ir neparasta, bet nedomāju, ka tā apdraud stabilitāti. Politiskie spēlētāji iemācīsies jaunus veidus, kā tikt galā. Šis process aizņems mazliet laika, bet beigās novedīs pie stabilas valdības.''

Sociāldemokrātu līderu lēmumam jāgūst atbalsts partijas ierindas biedru rindās

Cits pētnieks, Berlīnes Brīvās universitātes politoloģijas profesors Torstens Fāss prognozēs ir piesardzīgāks. Nezināmo ir daudz. Tāpēc vienlīdz daudz ir arī iespējamo scenāriju:

''Tas, kurš šodien saka, ka ir drošs par to, kas notiks nākamajās dienās un nedēļās, ir vai nu pravietis, vai pārlieku steidzas notikumiem pa priekšu. Ir grūti kaut ko skaidri prognozēt. Pat gadījumā, ja sociāldemokrātu partija vienojas par koalīcijas veidošanu ar Kristīgo demokrātu savienību,

paliek atklāts jautājums, kādu lēmumu beigās pieņems sociāldemokrātu bāze jeb vienkāršie biedri.

Es domāju, mēs šobrīd Vācijā dzīvojam aizraujošā laikā.''

Ja sociāldemokrāti spēs vienoties par valdības veidošanu ar kristīgajiem demokrātiem, pēdējais vārds piederēs nevis Martinam Šulcam vai partijas valdei, bet sociāldemokrātu ierindas biedriem. Līdzīgi sociāldemokrāti lēmumu koalīcijas līgumu ierindas biedriem deleģēja arī pēc iepriekšējām vēlēšanām 2013. gadā. Kā viņi lems, kāds tieši jautājums tiks uzdots, - to šodien paredzēt nespēj neviens. Vācijas politikai netipiskā neskaidrība un līdzšinējo paradigmu sabrukums gan nes sev līdzi arī gluži pozitīvas blakusparādības, atzīst Torstens Fāss:

''Gan Vācijā, gan citās valstīs sabiedrībā ir izplatīts pieņēmums, ka vēlēšanās drīzāk tiekot izšķirtas simboliskas lietas. Atšķirības starp partijām esot ļoti niecīgas, un patiesībā jau ir vienalga, kurš valda. Nereti politiskie spēlētāji tiek vainoti par to, ka par maz runā par saturu, tā vietā nodarbojoties ar simboliskiem un personāla jautājumiem. Tas, ko esam pieredzējuši pēdējās nedēļās, rāda, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Mēs pēdējās nedēļās ļoti daudz esam runājuši par saturu, ļoti daudz par atšķirībām starp partijām. Un veids, kādā tika runāts par Jamaikas koalīciju, parādīja, ka saturs izšķir, vai iznākums ir Jamaikas vai plašā koalīcija.

Tagad sarunas starp sociāldemokrātiem un kristīgajiem demokrātiem sāksies no nulles un tās var attīstīties pilnīgi citā virzienā, nekā domāts sākumā. Tas noteikti vērtējams pozitīvi.

Bīstamība gan ir tā, ka rodas iespaids, ka ir notikusi zināma blokāde un ka partijas šobrīd vairs nav spējīgas veidot savienības.''

Kā lēš Torstens Fāss, nedrošie un vienlaikus aizraujošie laiki Vācijā turpināsies vēl vismaz vairākus mēnešus. Agrāk par pavasari, visticamāk, netiks apstiprināta ne jauna valdība, ne tiks īstenots kāds cits no iespējamiem scenārijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti