Polijas prezidenta vēlēšanās Duda tikai par diviem procentiem apsteidzis Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski.
Vēl pirms dažām nedēļām Polijas prezidenta Andžeja Dudas uzvara prezidenta vēlēšanās likās vairāk nekā pārliecinoša. Tāpēc uzvara otrajā balsošanas kārtā vien ar nedaudz vairāk nekā divu procentu pārsvaru noteikti nav tas cerētākais rezultāts.
Vienlaikus tā ir uzvara ar vislielāko balsu skaitu, kādu pēdējā laikā izcīnījis kāds no Polijas prezidentiem. Tā ir iespēja Dudam un viņu atbalstošajai valdošajai partijai “Likums un taisnīgums” turpināt iepriekšējos piecos gados aizsākto politiku.
Pateicību par pausto atbalstu saviem atbalstītājiem tviterī paudis opozīcijas kandidāts Rafals Tšaskovskis. Saskaņā ar viņa teikto 10 miljoni balsu ir ļoti daudz. Tšaskovskis arī pateicies par visu to enerģiju, kuru pēdējo divu nedēļu laikā ir izdevies atbrīvot. Tāpat Tšaskovskis apsveicis savu konkurentu Andžeju Dudu ar uzvaru, paužot cerību, ka otrais pilnvaru termiņš būs patiesi atšķirīgs no pirmā.
Taču vairums politikas komentētāju uzskata, ka pārmaiņas diez vai sekos, jo Andžeja Dudas uzvara ir apliecinājums tam, ka poļi vēlas lielāko uzsvaru likt uz ekonomiskās un sociālās politikas stabilitāti. Kā norāda Jagaiļa institūta pētnieks Marčins Roškovskis, līdzšinējās varas īstenotā ekonomiskā politika ir visai labi tikusi galā ar globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem un tas nav mazsvarīgi laikā, kad koronavīruss ir izraisījis jaunu krīzi.
Savukārt Kardināla Stefana Višinska universitātes politikas profesors Slavomirs Savinskis uzskata, ka Andžejam Dudam izdevās uzvarēt, tikai pateicoties partijas “Likums un taisnīgums” elektorātam. Tieši tāpēc arī no šīs partijas vadības būs atkarīga turpmākā prezidenta darbība un, iespējams, arī lielākā autonomija.
“Es vakar klausījos vēlēšanu nakts paziņojumus, un tur tika minēts, ka viens no Andžeja Dudas panākumu kaldinātājiem ir Marčins Mastaraleks, kurš savulaik bija ietekmīga figūra partijā “Likums un taisnīgums”, bet pēc tam no turienes tika aizvākts. Varētu teikt, ka tas apliecina kaut kādu prezidenta Dudas autonomiju. Taču, manuprāt, viņa otrais pilnvaru termiņš būs atkarīgs no tā, kādu politisko programmu turpmākajiem gadiem sarakstīs Jaroslavs Kačiņskis. Viņš joprojām ir politikā, un tieši viņš joprojām nosaka politiskās virzības kursu. Un tieši no jaunās politiskās programmas būs atkarīgs, vai prezidentam Andžejam Dudam tiks dota autonomija,” sacīja Savinskis.
No otras puses, liberālajos medijos Andžeja Dudas uzvara vairāk tiek saukta par zaudējumu un Rafala Tšaskovska uzvaras gājiena pašu sākumu. Galu galā Tšaskovskim izdevās mobilizēt gados jauno elektorātu, kas nākotnē var negatīvi atspēlēties pašlaik pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem.
Neatkarīgi no tā, vai opozīcijai nākotnē izdosies apvienoties ap Tšaskovski, liberālie spēki uzskata, ka Jaroslava Kačiņska valdīšanai ir pienācis gals un tagad atliek vairs runāt tikai par varas noturēšanu. Turklāt opozīcijas spēkiem Dudas uzvara krīzes laikā pat neesot tas sliktākais iznākums, jo atbildība par valsts izvešanu no krīzes tagad gulsies tikai uz valdošās elites pleciem.
Tikmēr domnīcas „Varšavas institūts” eksperts Pāvels Pavlovksis norāda uz sabiedrības šķelšanos, ko iezīmē vēlēšanas:
„Rezultāta starpība ir ļoti maza, kampaņa bija skarba un daudzējādā ziņā brutāla. Sašķeltība sabiedrībā ir milzīga, polarizācija ir satraucoša.
Ja šķelšanās ir tik liela, nācija ir sadalīta gandrīz uz pusēm un tik daudz cilvēku piedalījās vēlēšanās – tas nozīmē, ka mums ir liela problēma. Mums jāstrādā pie tā, lai atrastu kopsaucējus.”
Eksperts arī prognozē, ka rezultātam būs liela ietekme politiskajā skatuvē. Pirmkārt – parlamenta vēlēšanas tikai pēc trim gadiem, un nacionālkonservatīvā valdība varēs turpināt līdzšinējo politiku. Otrkārt, Tšaskovskis tagad varētu pretendēt uz opozīcijas līdera vietu.
