Debates komisāru kolēģijā notika pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas negaidītās vizītes Kijivā, kur viņa ar prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunāja Ukrainas dalības jautājumu. Tas bija viņas otrais brauciens uz Ukrainas galvaspilsētu kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī.
“Politico” norāda, ka amatpersonas ir iepazinušās ar debašu rezultātiem. Esot atzīta nepieciešamība nosūtīt spēcīgu vēstījumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka viņš ir zaudējis jebkādas iespējas iegūt Ukrainu savā iedomātajā ietekmes sfērā.
Komisija apzinoties, ka Ukraina ir vienīgā valsts Eiropā, kurā gājuši bojā cilvēki, uz kuriem tika šauts, jo viņi atradās ielās, nesot ES karogus – tā pauda fon der Leiena.
Jau iepriekš bija zināms, ka oficiālo EK viedokli publiskos līdz nedēļas beigām. Tomēr pat pozitīva EK atzinuma gadījumā nepieciešams vienbalsīgs 27 valstu un valdību vadītāju apstiprinājums Eiropadomē, bet pret to joprojām iebilstot vismaz trīs valstis.
Tikmēr Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio atzina, ka vēl pirms mēneša ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai nebūtu bijusi iespējama, bet šķiet, ka tagad iebildumi sāk samazināties. Viņš piebilda, ka vēl ir pāris nedēļas līdz samitam, kurā varētu spriest par šo jautājumu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
