«Politico»: Bezvienošanās «Brexit» ieguvēji būs teroristi un organizētā noziedzība

Teroristi, noziedznieki un cilvēku kontrabandisti būs vieni no lielākajiem ieguvējiem, ja sarunas par Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību beigsies bez vienošanās. Par šādām sekām brīdina izdevums “Politico”. Iemesls ir tāds, ka briti bezvienošanās gadījumā nevarēs piekļūt dažādām Eiropas drošības iestāžu datubāzēm.  

ĪSUMĀ:

  • “Politico” bezvienošanās “ Brexit”  ieguvēji būs teroristi un noziedzība.
  • Briti tad nevarēs piekļūt dažādām Eiropas drošības iestāžu datubāzēm.
  • Personu izdošana var prasīt gadu vai vairāk, nevis kā līdz šim 48 dienas.
  • Arī tiesiskās sadarbības pieprasījumi varētu tikt izskatīti lēnāk.
  • Britu drošības ministrs: Mums ir alternatīvas sadarbībai.
  • Valsts policija: bažas par informācijas apriti pastāv, risinājumi tiks meklēti.
  • Iespējams, briti varētu nozīmēt kādu sakaru virsnieku darbam Rīgā.

Kā ziņo izdevums “Politico”, mediji, atspoguļojot Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas par abu pušu nākotnes attiecībām pēc “Brexit” vairāk pievērsušies galvenajiem strīda objektiem, piemērām, zvejas tiesībām. Taču mazāk tiek pieminēta kāda cita, ne mazāk būtiska problēma – draudošais trieciens sabiedrības drošībai un cīņai ar noziedzību.

«Politico»: Bezvienošanās «Brext» ieguvēji būs teroristi un organizētā noziedzībaRihards Plūme

    Kā vēsta “Politico”, ja starp abām pusēm līdz 31.decembrim netiks panākta vienošanās, vieni no ieguvējiem no bezvienošanās “Brexit” varētu būt teroristi, noziedznieki un cilvēku kontrabandisti.

    Tas tādēļ, ka, beidzoties “Brexit” pārejas periodam, ekrāni, kas savieno Lielbritānijas policiju, kiberdrošības dienestus un tieslietu amatpersonas ar Eiropas Savienības noziedzības apkarošanas datu bāzēm, ceļotāju datiem un kriminālistikas arhīviem, kļūs tumši.

    Tūlītēja piekļuve dažādiem pasažieru datiem, DNS, pirkstu nospiedumiem un sodāmības reģistram visā Eiropā kļūs par pagātni. Savukārt personu izdošana var prasīt gadu vai vairāk, nevis kā līdz šim – saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi – vidēji 48 dienas.

    Arī tiesiskās sadarbības pieprasījumi varētu tikt izskatīti lēnāk, jo būtu jāizmanto diplomātiskie kanāli, nevis tieša saziņa starp tieslietu amatpersonām.

    Tiesa, atbilžu gan ir maz, britu ministriem sakot – “viņiem tas nodarīs tikpat daudz slikta, cik mums”. Bezvienošanās sekas drošības jomā vēstulē britu nacionālās drošības padomniekam Lielbritānijas valsts drošības ministrs Džeimss Brokenšīrs skaidrojis, sakot, ka “tas Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienības dalībvalstīm radītu zināmu savstarpēju spēju zaudēšanu. Tomēr Apvienotajai Karalistei ir labi izstrādāti un labi pārdomāti plāni, lai līdz pārejas perioda beigām sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm pārietu uz alternatīviem, uz ārpus savienības pasākumiem, ja tādi ir pieejami.”

    Šīs alternatīvas esot saistītas ar Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju jeb “Interpolu” un divpusējo sadarbību ar bloka dalībvalstīm. Savukārt, lai saprastu, ko nozīmē “savstarpēju spēju zaudēšana”, “Politico” norāda – Šengenas Informācijas sistēmai, kas satur informāciju par 79 miljoniem personu, ieskaitot noziedzniekus, teroristus un pazudušas personas, Lielbritānijas policija pērn pieslēgusies aptuveni 603 miljonus reižu.

    Bet vai un kā bezvienošanās gadījumā tiks ietekmēta Lielbritānijas un Latvijas policijas sadarbība?  Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Māris Geida sarunā ar Latvijas Radio skaidroja, ka jau tagad sadarbība starp abām pusēm ir plaša un aktīva. Tiek izmantota arī Latvijā un Lietuvā esošo britu kolēģu jeb sakaru virsnieku palīdzība.

    “Protams, lielākā sadarbība noris, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu un arī, protams, Eiropolu. Ja mēs runājam par cīņu ar organizēto noziedzību un cīņu ar terorismu, tad arī Eiropols ir tas, ar kura starpniecību šī sadarbība notiek lielā apjomā,” atzina Geida.

    Lai Latvijas sadarbības apjomu ar Lielbritāniju salīdzinātu ar citām Eiropas valstīm, esot jāskata atsevišķas jomas. Ja runa ir, piemēram, par personu izdošanu, tad no gada uz gadu vismaz puse no ārvalstīs aizturētām personām tiek izdota tieši no Lielbritānijas.

    Geida atzina, ka tas, kas notiks nākamā gada 1.janvārī un kā šo sadarbību būs iespējams turpināt, satrauc visu Eiropas Savienības tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas iestāžu saimi.

    Kā minēja Geida, Lielbritānijai vairs nebūs pieejami vairāki sadarbības mehānismi un spēkā stāsies tas tiesiskais regulējums, kas tika izmantots laikā, pirms briti iestājās Eiropas Savienībā un pievienojās visam, kas regulē šo sadarbību.

    “Manā subjektīvā skatījumā tas varētu būt neliels solis atpakaļ, jo šie sadarbības mehānismi ir, manā skatījumā, gana arhaiski. Jautājums – kas tad būs šis tehniskais risinājums, pa kurieni nāks informācija uz Latviju un pa kurieni mēs to varēsim nosūtīt. Un tas būs Interpola kanāls, un jāteic, tas nav tik elastīgs. Pēkšņi visas dalībvalstis izmantos šo kanālu, un informācijas apjoms būs ļoti liels. Un mēs varam jau tagad prognozēt, ka cerēt sagaidīt atbildes nevarēs tādā ātrumā, kā tas ir šobrīd,” sacīja Geida.

    Viens no pašreiz izmantotajiem sadarbības kanāliem ir arī Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma.

    Ja Lielbritānijai nebūs piekļuve šai sistēmai, problēmas tas radīs ne tikai britiem, bet arī Latvijas pusei.

    “Apvienotai Karalistei līdz šim bija iespējas pārbaudīt jebkuru Latvijas pilsoni, kurš nonāca policijas redzeslokā – vai viņam nav sodāmības Latvijā. Un te nebija liela mūsu resursu iesaiste. Kad viņiem nebūs piekļuve pie šāda mehānisma, radīsies liels slodzes pieaugums tieši uz cilvēciskā resursu rēķina. Iepriekš, ja tas bija automatizēti, tad tagad viņi sūtīs manuāli kā individuālu pieprasījumu, kas no mums prasīs veikt pārbaudes vairākās datubāzēs un gatavot atbildi. Tas viss aizņem darbinieku laiku,” skaidroja Geida.

    Savukārt skaidrojot to, vai sadarbības problēmu dēļ viena no ieguvējām varētu būt noziedzīgā pasaule, Geida atbildēja “jā un nē”, jo pašreiz varot runāt tikai par to, ka tiks kavēta informācijas aprite.

    Viņš sacīja, ka abas puses risina un risinās jautājumus, kas varētu radīt problēmas sadarbībā, taču jāsaprot, ka tas viss prasīs laiku.

    Vismazākās problēmas varētu būt saistībā ar informācijas apmaiņu par terorismu, jo tā ir visu dalībvalstu prioritāte.

    “Tiks risināts jautājums par iespēju apmainīties ar sodu reģistra informāciju, tiks risināts jautājums, kā tehniski varētu nodrošināt DNS profila un pirkstu nospiedumu apmaiņu, un ziņas par autovadītājiem un viņu apliecībām. Tas viss būs, tikai tas paņems savu laiku, līdz tas sakārtosies,” stāstīja policijas pārstāvis.

    Pulkvedis Māris Geida skaidroja, ka Valsts policija situāciju ir apzinājusi un laikus tai gatavojas. Jau laikus darbam uz Lielbritāniju nosūtīts sakaru virsnieks, un šādu soli šogad gatavojas spert arī Lietuva. Policijas pārstāvis uzsvēra, ka sakaru virsnieka palīdzība laikā pēc 1.janvāra ļoti noderēs.

    Geida neizslēdza, ka vēlāk arī britu puse varētu nozīmēt kādu sakaru virsnieku darbam Rīgā, lai sekmētu raitu informācijas apmaiņu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti