Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva informēja, ka tiesai, pirmkārt, lūgts apturēt pretrunīgi vērtētā Polijas likuma stāšanos spēkā. Nepieciešams arī nodrošināt, lai visi tiesneši varētu turpināt savu darbu un lai tiktu apturēta jaunu tiesnešu nozīmēšana pensionēto speciālistu vietā.
Brisele arī vēlas, lai lietu izskatītu paātrinātā procedūrā un lai lēmums tiktu pieņemts jau tuvākajā laikā.
“Eiropas Komisija uzskata, ka likumā paredzētā jaunā tiesnešu pensionēšanās kārtība izraisīs nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu. Tādēļ Eiropas Komisija prasīs tiesai pieņemt pagaidu noregulējumu ar mērķi, pirmkārt, apturēt jaunās pensionēšanās kārtības piemērošanu, otrkārt, nodrošināt, ka tiesneši, kurus skar jaunais likums, var turpināt pilnībā pildīt savus pienākumus, un treškārt, apturēt jaunu tiesnešu iecelšanu to vietā, kuriem bija priekšlaicīgi jāaiziet pensijā, tostarp arī uz pagaidu Augstākās tiesas priekšsēdētāja un pilntiesīga priekšsēdētāja amatu,” skaidroja Andrejeva.
Ārvalstu mediji atgādina, ka Eiropas Komisijas strīds ar Varšavu ilgst kopš 2015.gada beigām, kad Polijā pie varas nāca konservatīvā partija “Likums un taisnīgums”. Tā sāka īstenot vērienīgu tiesu sistēmu reformu, tostarp no 70 līdz 65 gadiem pazemināja Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecumu. Šīs normas rezultātā amatu zaudējis jau 21 tiesnesis.
Vairāki tiesneši ir piekrituši šim solim. Tomēr tiesas priekšsēdētāja Malgožata Gersdorfa norādīja, ka Polijas konstitūcija garantē viņai iespēju palikt savā amatā līdz pat pilnvaru beigām. Tādēļ, pēc viņas domām, jaunais likums ir pretrunā ar Polijas Konstitūciju.
Līdz ar to arī Polijas Augstākā tiesa jau iepriekš ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar līdzīgu lūgumu apstrīdēt šo likumu. Tomēr valdošos politiķus Varšavā tas nav apturējis.
Vēl aizvadītajā nedēļā tiesiskuma ievērošana Polijā bija arī visu 28 Eiropas Savienības valstu ministru darba kārtībā. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica no “Vienotības” toreiz sacīja, ka šim jautājumam nav cita risinājuma, kā dialogs.
“Tādēļ mēs no savas puses tiešām aicinām turpināt šo sarunu ar mērķi rast risinājumu. Un vienlaikus, protams, aicinām darīt visu iespējamo Polijā, lai šis risinājums būtu rodams. Latvijā vienmēr ir paudusi viedokli, arī visplašākā kontekstā, ka Eiropas Savienība ir ne tikai vienotais tirgus, bet tā ir arī vērtību savienība,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Strīda nodošana tiesas rokās varētu palīdzēt ne tikai rast skaidru risinājumu, bet arī mazināt kaislības ap šo situāciju. Ja Varšava atteiksies pildīt Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, tad patiešām varētu rasties nopietns pamats šaubām par šīs valsts turpmāko piederību blokam.
