Šonedēļ tika paziņots, ka NATO dalībvalstis vienojušās par četru starptautisko rotācijas bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kopumā tajos varētu būt aptuveni 3 tūkstoši karavīru.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka lēmums dod „skaidru signālu, ka NATO ir gatava aizstāvēt jebkuru dalībvalsti.”
Latvijā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piekrīt, ka tas ir svarīgs solis. Viņš Latvijas Radio norādīja, ka situācijā, kurā „Krievija sūta agresīvus signālus un attīsta savas militārās spējas [..], NATO ir gatava reaģēt ne tikai vārdiem, bet arī darbiem.”
„Tas sūta absolūti skaidru ziņu jebkuram, ka piektais pants darbosies, un šī ziņa ir veids, kā var deesaklēt situāciju. Jo jebkurā situācijā vājības ir tas, kas tiek ekspluatēts, un pat krievu militārie analītiķi teikuši, ka citādi Baltijas reģions var tikt skatīts kā tāds militāri tukšs reģions, un tagad viņiem šādas analīzes nebūs. Es domāju, ka, lai arī tā ir militāro spēku palielināšana šeit, kopumā tas ir deeskalācijas solis,” skaidroja Sārts.
Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis norāda, ka šis lēmums ir svarīgs „atturēšanas stratēģijas” kontekstā:
„Daudzi uzskata, ka Krievijas līderis ir traks, neprognozējams..., bet kalkulē katru soli. Un, ja vājākais punkts šeit, tad šeit sitīs. Bet, ja būsi kopā ar mūsu partneriem, ar citu valstu karavīriem, skaidrs, ka nosargāsim sevi.”
Latkovskis norādīja, ka šis būs viens no nozīmīgākajiem lēmumiem NATO samitā Varšavā, kas Polijas galvaspilsētā notiks jau pēc trim nedēļām. Jau ticis ziņots, ka ASV, Vācija un Lielbritānija būs valstis, kas uzņemsies plānoto bataljonu vadību. Ceturtā vēl tiek meklēta.
„Svarīgi arī, ka šāds lēmums tiek paziņots pašā Varšavā. Ļoti svarīgi, ka šajā reģionā paliek ASV, ir svarīgi, ka iesaistās citas valstis. Zinām, ka Lietuvā Vācija būs ietvarvalsts, Igaunijā varbūt briti, tas vēl nav noteikts,” sacīja Latkovskis.
Viens no bataljoniem tiks izvietos Polijā, un Polijas vēstniece Latvijā Eva Demska savukārt norādīja, ka pieņemtais lēmums ir saistīts ar to, ka „izmaiņu dēļ drošības vidē mēs varbūt vairs nejūtamies tik droši, kā pirms desmit gadiem.” Runājot par Varšavas samitu, Demska uzsvēra, ka tur pieņemtie lēmumi būs attiecināmi uz NATO stratēģiju vairākām desmitgadēm uz priekšu:
„Svarīgākais lēmums Varšavā būs, kā pielāgot NATO aliansi mūsdienu un nākotnes izaicinājumiem. Runa ir par mainīgo drošības vidi, par to, kas notiek ap NATO dalībvalstīm. Svarīgākais būs par to, kā mēs varam pielāgoties mainīgajai drošības videi ne tikai nākamajos gados, bet arī nākamajās desmitgadēs.”
Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts arī piebilda, ka svarīgs lēmums Varšavā būs arī paziņojumam, ka bez zemes, gaisa, jūras un kosmosa par piekto jomu kļūst kiberaizsardzība, kurā NATO militārie štābi darbojas kopā.
