Polijas un Lietuvas prezidenti apmeklē Suvalku koridoru

Polijas prezidents Andžejs Duda un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien apmeklēja tā dēvēto Suvalku koridoru jeb aptuveni 80 kilometru garo Polijas un Lietuvas robežjoslu, kas šķir Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas.

Vienā pusē šim koridoram atrodas Krievijai piederošais Kaļiņingradas apgabals, kurā izvietots gan iespaidīgs karspēks, gan "Iskander" raķetes, bet otrā pusē – Krievijas sabiedrotā Baltkrievija.

Suvalku koridoru mēdz dēvēt arī par NATO "Ahileja papēdi", jo, iegūstot kontroli pār šo zemes strēli, potenciālais ienaidnieks varētu izolēt Baltijas valstis.

Ja Suvalku koridors tiek ieņemts, tad Baltijas valstis tiek burtiski "nogrieztas" nost no pārējās Eiropas un NATO karaspēks, kas atrodas Eiropā, nevarēs nākt palīgā pa sauszemi uz Baltijas valstīm.

Runas par Suvalku koridora drošību atkal uzvirmoja pēc Lietuvas lēmuma ierobežot kravu tranzītu caur savu teritoriju uz Kaļiņingradu, kam sekoja saasināta Krievijas retorika un draudi Lietuvai.

Lietuviešu vēsturiskajā atmiņā Suvalku vārds vairāk saistās ar 1920. gadā parakstīto Suvalku līgumu starp Lietuvu un Padomju Krieviju, kas joprojām tiek pretrunīgi vērtēts saistībā ar vēlāko Viļņas nonākšanu Polijas rokās, taču pēdējā laikā Suvalku koridors lietuviešiem un poļiem kļuvis par kopīgu rūpi, kas vedina apvienot spēkus pret kopīgu apdraudējumu.

Duda un Nausēda tikās Šiplišku ciemā Polijas ziemeļaustrumos, kur ir izvietots NATO Ziemeļaustrumu daudznacionālās divīzijas štābs. Par Suvalku aizsardzību atbild Polijas armija, kā arī daudznacionālais NATO pastiprinātās klātbūtnes kaujas bataljons. Tur ir izvietoti karavīri no Rumānijas, Lielbritānijas, Horvātijas un ASV.

Prezidenti tikās ar tur dislocētajiem karavīriem un apsprieda reģiona drošības un aizsardzības jautājumus.

Vēlāk Polijas un Lietuvas līderi apmeklēja Lietuvas Dižkunigaiša Viteņa loģistikas bataljonu Marijampoles pilsētā valsts dienvidos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt