Iespējams, ka šādi Polijas prezidents gatavo augsni arī savai pārvēlēšanai 2020. gadā, jo tam viņam varētu būt nepieciešams mazo partiju atbalsts.
Jaunais Polijas vēlēšanu likums, ko jūlijā atbalstīja parlamenta deputāti, dotu jūtamu priekšroku lielo partiju kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Starp tām ir gan šobrīd valdošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums”, gan arī galvenais opozīcijas spēks - “Pilsoniskā platforma”.
Tomēr Duda nolēma šo likumu neizsludināt. Duda sacīja, ka jaunās normas prasītu kandidātiem iegūt ne mazāk par 16,5% vēlētāju balsu, lai saņemtu mandātu Eiropas Parlamentā.
Un tas ir pretrunā ar proporcionālās pārstāvniecības principiem. Šobrīd partijām ir jāpārvar 5% slieksnis.
Nav izslēgts, ka Duda vadās ne tikai demokrātijas principiem. Aiznākamajā gadā beidzas viņa pirmais pilnvaru termiņš. Lai arī Duda ir tuvu šobrīd pie varas esošajai partijai “Likums un taisnīgums”, viņa attiecības ar šī politiskā spēka vadību ne vienmēr ir bijušas gludas. Tādēļ Dudas pārvēlēšanai varētu būt nepieciešams atbalsts arī no mazajām Polijas partijām.
Tiek uzskatīts, ka ticamākais Dudas konkurents uz prezidenta krēslu būs bijušais Polijas premjers Donalds Tusks, kurš šobrīd ir Eiropadomes priekšsēdētājs.
Tuska darbības termiņš Briselē beidzas nākamā gada rudenī.
Ja Polijas prezidents nebūtu apturējis izmaiņas vēlēšanu likumā, tās varētu vēl vairāk saniknot Briseli. Eiropas Komisija pirms dažām dienām jau ir cēlusi kārtējos iebildumus pret likumu, kas pazemina Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecumu. Līdz ar to no amata pirms termiņa būtu jāaiziet vairāk nekā trešdaļai tiesnešu, tostarp arī Augstākās tiesas priekšsēdētājai.
Eiropas Komisija uzskata, ka šādi Polijas valdošie politiķi mēģina pārņemt kontroli pār Augstāko tiesu, un uzsver, ka tiesnešus nevar priekšlaicīgi atcelt no amata. Tādēļ jau pēc mēneša Eiropas Komisija varētu vērsties pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā.
