Polijas prezidents izsludina ārkārtējo stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju

Polijas prezidents Andžejs Duda ceturtdien apstiprinājis ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu uz Polijas robežas ar Baltkrieviju.

Polijā šāds solis sperts pirmo reizi kopš komunisma sabrukuma.

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana nozīmē, ka no ceturtdienas pusnakts visiem nerezidentiem aizliegts ierasties pierobežas zonā, un lēmums uzliek iedzīvotājiem pienākumu nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus, kā arī nosaka ierobežojumus plašsaziņas līdzekļu darbībai šajā teritorijā.

Pēdējo mēnešu laikā Baltkrievijas robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju šķērsojuši tūkstošiem migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem.

Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka Baltkrievija tīšām veicina bēgļu plūsmu uz ES valstīm, lai atriebtos par sankcijām, lai gan Baltkrievijas režīms to noliedz.

Polija pēdējās dienās izvietojusi uz robežas 2000 karavīru un ceļ dzeloņstiepļu žogu, lai neielaistu migrantus valstī.

Polijas opozīcija apsūdzējusi valdošo partiju "Likums un taisnīgums", ka tā izmanto migrantu problēmu, lai vairotu savu popularitāti tajā sabiedrības daļā, kas iebilst pret imigrāciju.

Ārkārtējais stāvoklis būs spēkā 30 dienas. Parlamentā, kas var šo lēmumu atcelt, balsojums par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu plānots pirmdien.

Politiskās debates sevišķi asas izvērtušās jautājumā par aptuveni 30 migrantiem, kas apmetušies improvizētā nometnē uz robežas. Viņi tur uzturas jau gandrīz mēnesi un apgalvo, ka ir no Afganistānas.

Polijas karavīri liedz viņiem ieiet ES teritorijā, kur viņi varētu lūgt patvērumu, un liedz aktīvistiem palīdzēt viņiem.

Polijas un Baltkrievijas robeža ir 418 kilometrus gara.

KONTEKSTS:

Latvijā valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Arī Lietuvā izsludināja ārkārtējo situāciju saistībā ar imigrantu pieplūdumu no Baltkrievijas.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt