Dienas ziņas

Ārvalstu uzņēmējiem neērtības ar e-adresi

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

A. Duda: Darīsim visu, lai karš pie mums neatnāktu

Duda: Polija gatava izveidot dzelzs priekškaru ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Polija būs gatava izveidot dzelzs priekškaru ar Krieviju, lai nepieļautu uzbrukumu," tā kopīgās debatēs ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda. Ar šo sarunu Polijas prezidents ceturtdien, 2. februārī, noslēdza divu dienu oficiālo vizīti Rīgā. Tikmēr Krievija kārtējo reizi apsūdzējusi rietumvalstis Ukrainas konflikta uzturēšanā, paužot pārliecību, ka no šī kara iznāks spēcīgāka nekā iepriekš.

Skanot armijas maršiem, Krievijas pilsētā Volgogradā ceturtdien, 2. februārī, notika militārā parāde, lai pieminētu 80. gadadienu kopš uzvaras Staļingradas kaujā. Tā bija viena no Otrā pasaules kara asiņainākajām cīņām, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā miljons cilvēku un kuru uzskata par vienu no galvenajiem pavērsiena punktiem visā kara iznākumā. Tika prognozēts, ka šodien Volgogradā uz piemiņas pasākumiem ieradīsies arī Vladimirs Putins, kuram šis vēsturiskais notikums noteikti ir svarīgs arī pašreizējā Ukrainas kara kontekstā. Īpaši laikā, kad Krievija vēlas panākt lūzumu frontē un kad arī ukraiņu spēki ar aizvien lielākām bažām gatavojas jaunai Krievijas ofensīvai.

Polijas prezidents: Esmu gatavs uzcelt dzelzs priekškaru aizsardzībai pret agresorvalsti
00:00 / 03:17
Lejuplādēt

Pārsteidzoši, taču Putina vizītes vietā Krievijas oficiālajos medijos galvenā uzmanība pievērsta Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova intervijai propagandistam Dmitrijam Kiseļovam. Šajā intervijā Lavrovs izteicies, ka arī Krievija vēlas Ukrainas konflikta beigas un no miera sarunām neizvairās, taču laika faktors nav svarīgākais.

Pēc viņa vārdiem, Rietumi vēlas panākt Krievijas stratēģisku sakāvi, lai Maskava nevar atkopties, taču ministrs ir pārliecināts, ka Krievija – tieši pretēji – no šī kara iznāks spēcīgāka, pretoties un arī aizsargāties spējīgāka.

Laikā, kad notika Lavrova intervija, šeit, Rīgā, uz Latvijas Ārpolitikas institūta diskusiju bija pulcējušies Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda, kuri apsprieda veidus, kā kopīgi pretoties mūsdienu izaicinājumiem.

Kādi ir Polijas un Latvijas lielākie izaicinājumi kara apstākļos, vai valstis ir pietiekami aktīvas un sadzirdētas uz starptautiskās skatuves – šie un citi jautājumi raisīja debates, kurās kopā ar ekspertiem piedalījās Polijas un Latvijas prezidenti. Galvenais diskusiju objekts – Krievijas agresija, kas briedusi jau gadiem un tagad ir izgaismojusies visā nežēlībā.

"Pasaule ir pārstājusi būt miera oāze, un tagad uz visu ir jāskatās citādāk. Mēs negribam karu un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai šis karš pie mums neatnāktu. Taču ir jābūvē savs aizsardzības potenciāls. Ir jāiepērk ieroči, jāstiprina armija un ir jāstiprina sabiedrības disciplīna, lai mēs būtu tik stipri, ka neviens neuzdrīkstētos uzbrukt," sacīja Polijas prezidents.

Polija, kā norādīja prezidents Duda, aizsardzībai atvēlēs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sakot, ka Polija būtu gatava uzcelt dzelzs priekškaru līdz mākoņiem, lai nepieļautu Krievijas uzbrukumu.

"Es dzirdu sakām, ka dzelzs priekškaru nedrīkst atjaunot. Es kā Polijas prezidents ar visu atbildību varu teikt – es esmu gatavs šādu dzelzs priekškaru uzcelt, ja man būs nepieciešams stāties pretī agresīvai valstij pie mūsu austrumu robežām, kas vēlas iznīcināt savus kaimiņus, kas grib sagrābt viņu zemes un atņemt viņu brīvību.

Šādā gadījumā es esmu gatavs uzcelt dzelzs priekškaru līdz pašām debesīm, lai tikai noturētu viņus tālāk un lai mēs varētu dzīvot mierā un kā gribam. Un mēs gribam dzīvot Rietumos, nevis Austrumos.

Mēs par to esam cīnījušies jau kopš Otrā pasaules kara, kad krievu spēki parādījās Polijā un sākās otrā okupācija, šoreiz krievu. Mums gandrīz 50 gadu nebija pilnīgas neatkarības, un mēs atradāmies zem Padomju Savienības spiediena. Mēs esam sevi atbrīvojuši un nekad negribēsim tā atjaunošanos. Mēs nevēlamies "krievu pasauli". Paturiet savu krievu pasauli sev, ja jums tā patīk! Mums ir savējā!" sacīja Polijas prezidents, kurš noslēdzis savu divu dienu vizīti Latvijā.

Agresijas atturēšanu kā galveno uzdevumu izcēla arī Latvijas prezidents Egils Levits, sakot, ka Krievijas agresija rimsies vien tad, kad tā spēs izvērtēt pagātni un atteikties no savas ideoloģijas, pretējā gadījumā, pat sakauta Ukrainā, tā nemainīsies.

"Īslaicīgā atbilde ir tā, ka mums tagad, tūlīt, tuvākajās nedēļās, mēnešos ir jāpalīdz Ukrainai noturēties un beigu beigās arī šo karu uzvarēt. Tas ir aktuālākais uzdevums un aktuālāka nevar būt. Un to mēs arī darām – Latvija, Polija, Eiropas Savienība, arī NATO," sacīja Latvijas prezidents.

Latvija un Polija ir arī vienisprātis par tribunāla izveidošanu Krievijai Ukrainā pastrādāto noziegumu iztiesāšanai. Taču arī tas būs politiskās gribas jautājums, par ko būs starptautiski jāiestājas.

"Mums ir jāveicina tas, ka arī citas balsis pasaulē ir skaļas un nozīmīgas, tā ir daļa no mūsu uzdevuma. Protams, mēs nevaram noliegt, ka arī Amerikas balss ir būtiska, Lielbritānijas balss ir bijusi fundamentāli izšķiroša daudzos jautājumos," norādīja ārpolitikas eksperts Kārlis Bukovskis.

Dienā, kad Kijivā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Eiropas Savienību pastiprināt un paātrināt sankciju ieviešanu pret Krieviju, Rīgas diskusijas laikā Duda arī atgādināja, ka dažādu Eiropas valstu attieksme pret karu Ukrainā un arī Krievijas nodomiem joprojām ir ļoti atšķirīga. Tāpēc gan Polijas, gan Baltijas valstu uzdevums ir arī turpmāk aktīvi stāstīt par to, ko varētu nozīmēt Krievijas impēriskās ambīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti