Duda saka uzrunu Ukrainas parlamentā
Polijas prezidents tādējādi kritizēja tos, kas norādījuši Ukrainai, ka tai ir jāpadodas Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasībām cerībā izbeigt Maskavas iebrukumu.
Duda Kijivu apmeklēja jau aprīlī. Toreiz kopā ar Polijas prezidentu Ukrainā ieradās arī visu trīs Baltijas valstu prezidenti. Tomēr šoreiz viņš kļuva par pirmo ārvalstu līderi, kurš klātienē uzstājies Augstākās radas sēdē kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma. Polijas prezidents savā runā uzskaitīja vietas, kur Ukrainā atklātas Krievijas karavīru zvērības, un izteica aicinājumu citu valstu līderiem, sakot, ka pēc Bučas, Borodjankas, Mariupoles ar Krieviju nevar būt nekādu darījumu. Duda solīja cīnīties par ātru Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā, kā arī aicināja parakstīt jaunu Ukrainas un Polijas kaimiņattiecību līgumu.
"Diemžēl pēdējā laikā Eiropā izskan balsis ar prasībām, lai Ukraina pakļaujas Putina prasībām. Es gribu pateikt skaidri: tikai Ukrainai ir tiesības lemt par savu nākotni! Tikai Ukrainai pašai tas jālemj! Pasaulei, starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieprasa, lai Krievija izbeidz agresiju un pilnībā atstāj Ukrainu, beidz mīdīt starptautiskās tiesības. Nekādas sarunas un lēmumu pieņemšana nevar notikt aiz Ukrainas muguras. Nekas par tevi bez tevis! Tas ir dzelžains princips!" uzsvēra Duda.
Viņš pauda pārliecību, ka Ukrainas atjaunošana jāveic par agresora naudu, proti, Krievijai ir jāsamaksā reparācijas un Rietumvalstīm ir jākonfiscē to bankās esošie Krievijas līdzekļi. Par Ukrainas atjaunošanas fondiem Duda plānojot runāt arī Davosā notiekošajā pasaules līderu forumā, kas sācies svētdien.
Dienā, kad Polijas prezidents apmeklējis Ukrainu, Polijas portāls "Onet" vēsta, ka Polija nodevusi Ukrainai gandrīz visas detaļas un bruņojumu lidmašīnu "MiG-29" nokomplektēšanai. Tas sniegšot Ukrainai iespēju atjaunot iznīcinātāju kaujas gatavību.
Ukrainas parlamenta deputāts Romāns Hriščuks vēlāk paziņoja, ka pēc Dudas runas Krievija veica raķešu triecienu pret Kijivu un deputātiem bija jādodas un patvertni.
Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas austrumos
Aviācijas uzlidojumi un raķešu triecieni turpinājušies vairākās Ukrainas vietās. Doneckas apgabalā Krievijas spēki pēdējās diennakts laikā apšaudījuši 12 pilsētas un ciematus. Doneckas virzienā Krievijas spēki mēģina izlauzties cauri Ukrainas karaspēka aizsardzībai un sasniegt Luhanskas apgabala administratīvās robežas. Krievija pastiprinājusi uzbrukumus Severodoneckai, kas pēc britu izlūkošanas informācijas datiem joprojām ir galvenā Krievijas taktiskā prioritāte.
Harkivas apgabalā Krievijas spēki joprojām cenšas nepieļaut Ukrainas spēku nokļūšanu līdz Krievijas robežai. Bet Izjumas apkārtnē krievu iebrucēji gatavojas atsākt ofensīvu un īsteno apšaudes. Tāpat tiek prognozēts, ka Krievijas armija varētu gatavoties ofensīvai, lai ieņemtu atlikušo Hersonas apgabala ziemeļu daļu un virzītos uz Zaporižjes pilsētu. Tikmēr Krievija apgalvo, ka devusi triecienus Ukrainas spēku komandcentriem, karaspēku un munīcijas noliktavām vairākās vietās Ukrainas austrumos un dienvidos.
Plašu ievērību sociālajos tīklos izpelnījies kāds Krievijas žurnālists, kurš vienā no ziņu sižetiem stāstījis par Krievijas smago mīnmetēju, kurš iznīcinājis tiltu starp Severodonecku un Lisičanksu. Žurnālists sižetā stāvējis blakus šai tehnikai un redzama bijusi arī apkārtne. Tas ļāvis Ukrainas spēkiem ātri vien noteikt smagā mīnmetēja atrašanās vietu un to iznīcināt, vēlāk publicējot arī video.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
