ĪSUMĀ:
- Polijas prezidenta vēlēšanās ar uzvarējis līdzšinējais valsts galva, konservatīvi noskaņotais Andžejs Duda.
- Duda ieguvis 51% balsu. Tas ir neliels pārsvars.
- Par opozīcijas virzīto Varšavas mēru, liberāli noskaņoto Rafalu Tšaskovski nobalsojuši 49% iedzīvotāju.
- Tādējādi valdošās konservatīvo valdības atbalstītais Duda pārvēlēts uz vēl vienu piecu gadu termiņu.
Pēc balsu saskaitīšanas no 99,8% iecirkņu Duda pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu ar 51,21% balsu, bet viņa sāncensis Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis ieguvis 48,79% balsu, paziņoja komisija.
Eksperti prognozē, ka tik cieši rezultāti var novest pie protestiem, rezultātu apstrīdēšanas. Kā norāda politikas komentētāji, viens no jaunā prezidenta galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem būs apvienot sašķelto Polijas sabiedrību.
Polijas prezidenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir bijusi pārsteidzoši augsta, gandrīz 69%. Tas ir augstākais rādītājs 25 gadu laikā un vien apliecina to, cik arī sabiedrībai svarīgas likās šīs vēlēšanas. Katrs gan šo rezultātu interpretē atšķirīgi – vieni norāda, ka tas apliecina pašreizējā prezidenta un valdības īstenotās politikas pareizību, citi uzskata, ka tas pierāda iedzīvotāju neapmierinātību ar pašreizējo varu.
Faktiski Polijai pa vidu varētu novilkt tādu kā līniju, sadalot valsti divās daļās. Polijas austrumu daļa ir balsojusi par Andžeju Dudu, rietumu daļa – par Rafalu Tšaskovski. Kā jau tika prognozēts iepriekš, ļoti izteikts ir arī balsu sadalījums pēc dzīvesvietas un izglītības. Proti, Dudas galvenā atbalstītāju bāze ir ciematos dzīvojošie ar pamatizglītību vai profesionālo izglītību, bet Tšaskovski galvenokārt atbalsta lielo pilsētu iedzīvotāji ar vidējo vai augstāko izglītību.
Lai arī rezultāti ir ļoti cieši, prezidents Andžejs Duda savus vēlētājus uzrunāja kā uzvarētājs. Uzrunājot savus atbalstītājus Pultuskas pilsētā, Andžejs Duda atvainojās visiem tiem, kuri kaut kādā veidā ir tikuši aizskarti gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan iepriekšējo piecu gadu laikā.
Vēlāk prezidenta pilī līdzīgā paziņojumā Duda gan norādīja, ka nenožēlo nevienu izteikto vārdu.
Tāpat Duda piedāvāja savam sāncensim Rafalam Tšaskovskim draudzīgu roku, aicinot viņu jau vakarā ierasties prezidenta pilī un oficiāli noslēgt kampaņu. Tšaskovskis gan šādu ielūgumu noraidīja, paziņojot, ka vēlas būt kopā ar ģimeni.
Šādi cieši rezultāti apliecina tikai to, cik Polijas sabiedrība tomēr ir dažāda un cik ļoti vienu vai otru sabiedrības daļu uzrunā viena vai otra politiķa vai viņa pārstāvētā kandidāta piedāvātās idejas.
Balsojums ir pierādījis, cik nozīmīgas daudzos reģionos ir valdības un partijas “Likums un taisnīgums” plašās sociālās programmas. Kritiķi šādas programmas sauc par balsu pirkšanu, turklāt ilgtermiņa un ļoti veiksmīgu balsu pirkšanu, taču nevar noliegt, ka daudziem - īpaši reģionu iedzīvotājiem - šis ikmēneša atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Un to ir teikuši daudzi vēlētāji dažādos Polijas medijos.
Tāpat var runāt par konservatīvo un liberālo ideju sadursmi. No vienas puses, prezidents Duda priekšvēlēšanu laikā aktīvi uzsvēra tradicionālās un kristīgās vērtības, visai agresīvi vēršoties pret seksuālajām minoritātēm.
Arī pēdējā nedēļā pirms vēlēšanu otrās kārtas savos mītiņos Duda īpaši uzsvēra, piemēram, nepieciešamību liegt homoseksuālajiem pāriem adoptēt bērnus. Šie izteikumi ir izpelnījušies visai asu daļas sabiedrības kritiku un Duda jau ir atvainojies, ja kādu ir aizskāris. Arī viņa meita svētdien vakarā no skatuves pat paziņoja, ka Polijai būtu jābūt tādai valstij, kurā nevienam nav bail iziet uz ielas, neatkarīgi no viņa ādas krāsas vai seksuālās orientācijas.
No otras puses, šie rezultāti ir pierādījuši, ka ir arī ļoti liela sabiedrības daļa, kura iestājas par daudz atvērtāku un liberālāku sabiedrību.
Tātad Polijā ir pieprasījums arī pēc šādām idejām. Un Rafals Tšaskovskis ir pierādījis, ka viņam ir izdevies šādus iedzīvotājus apvienot. Arī pats Tšaskovskis ļoti labi apzinās, cik nozīmīgas ir dažādās sociālās programmas, tāpēc arī viņš priekšvēlēšanu laikā solījis tās saglabāt.
Šo vēlēšanu rezultāts ir ļoti nopietns politisks signāls pašreizējiem Polijas līderiem, galvenokārt tieši valdošajai partijai “Likums un taisnīgums” ar tās līderi Jaroslavu Kačiņski priekšgalā. Liela daļa sabiedrības nav apmierināta ar partijas īstenoto politiku, gan attiecībā pret tieslietu reformām, gan par vēršanos pret neatkarīgajiem medijiem, gan par attiecību saasināšanos ar Eiropas Savienību. Un, kā var redzēt pēc rezultātiem, šāda neapmierinātība vislielākā ir lielajās pilsētās un sabiedrības izglītotākās daļas vidū.
Šādu sabiedrības noskaņojumu ignorēt nedrīkst.
Ņemot vērā ciešos vēlēšanu rezultātus, ir ļoti liela iespējamība, ka kāda no pusēm varētu rezultātus apstrīdēt tiesā. Un tas varētu aizkavēt oficiālo rezultātu pasludināšanu.
Pēc Dudas uzvaras Polija, visticamāk, turpinās virzīties pa pašreizējo ceļu. Tas var arī liecināt par turpmāku saspīlējumu attiecībās ar Eiropas Savienību, īpaši jautājumos par likuma varas ievērošanu Polijā.
Taču politiskie komentētāji iepriekš uzsvēra, ka neatkarīgi no uzvarētāja jau nākamajā dienā pēc stāšanās amatā jaunajam prezidentam būs nopietni jāstrādā pie tā, kā atkalapvienot sašķelto sabiedrību un kā dziedēt dažādas traumas un aizvainojumus, kas sabiedrībā valda.
Dudam ir viens no vēsturē lielākajiem uzticības mandātiem, jo tik liels atbalsts jau ilgus gadus nav bijis nevienam no prezidentiem.
Taču, kā norāda Varšavas universitātes profesore Eva Marcinjaka, viens no pirmajiem uzdevumiem nākamajam prezidentam būs mazināt sakaitēto priekšvēlēšanu atmosfēru
“Jaunajam prezidenta priekšā stāv milzīgs izaicinājums. Pirmkārt, ir jāatvēsina emocijas un godīgi jāķeras pie darba, jo, galu galā, mums ir gan koronavīruss, gan dažādi ekonomiskie izaicinājumi. Gan politiķiem, gan prezidentam ar to būs jātiek galā. Protams, būs pamats arī svinībām, taču es arī domāju, ka prezidents noteikti ņems vērā, ka par viņu balsoja vairāk nekā 10 miljoni cilvēku un gandrīz tikpat daudz vēlētāju balsoja par viņa konkurentu. Šis ir fakts, ar kuru prezidentam būs jāsamierinās. Vakar piedāvātā tikšanās ar savu pretinieku ir pirmais nozīmīgais solis, varētu pat teikt – pagrieziena punkts, mēģinot sasniegt otru pusi. Un es to saprotu,” sacīja Marcinjaka.
Polijas varai lojālajos medijos gan priekšvēlēšanu laikā, gan arī pirmdien aktīvi tiek uzsvērts tas, ka Rafala Tšaskovska ievēlēšana varētu novest valsti politiskā krīzē. Polijas parlamenta augšpalātā Senātā “Likumam un taisnīgumam” vairākuma nav. Arī Polijas valdošajai koalīcijai parlamentā ir tikai 10 balsu pārsvars. Savukārt, ja prezidents pārstāvētu konkurējošo politisko spēku, valdībai būtu ļoti grūti virzīt dažādas savas iniciatīvas un likumprojektus, jo prezidents varētu nebūt ieinteresēts ar šādu valdību sadarboties. Tieši tāpēc politikas komentētāji ir pārliecināti, ka savu virzību uz priekšu turpinās arī Eiropas Savienības asi kritizētā tieslietu reforma.
Runājot par Rafalu Tšaskovski, pagaidām ir grūti prognozēt viņa politisko nākotni.
No vienas puses, viņam ļoti īsā laikā ir izdevies uzrunāt daudzu opozīcijas kandidātu atbalstītājus un izrādīt ļoti nopietnu pretestību valsts prezidentam un politiskajai elitei. No otras puses, komentētāji norāda, ka apvienot opozīciju ap Tšaskovski, īpaši pirms 2023.gada parlamenta vēlēšanām, varētu būt ļoti grūti. Pirmkārt, tāpēc, ka nav zināms, vai to vēlas pats Tšaskovskis, un otrkārt dažādu politisko spēku atšķirīgo politisko programmu dēļ.
Taču ļoti bieži poļu komentētāju vidū izskan vēl kāds apgalvojums – par patieso šo vēlēšanu uzvarētāju. Un tas nebūt nav ne Andžejs Duda, ne arī Rafals Tšaskovskis, bet gan valdošās partijas ‘Likums un taisnīgums” līderis un bieži vien par patieso Polijas līderi dēvētais Jaroslavs Kačiņskis.
Latvijas prezidents Egils Levits Polijas kolēģi Andžeju Dudu jau apsveicis ar pārvēlēšanu amatā. Polija un Latvija ir stratēģiski partneri, kurus saista arī kopīgas drošības intereses.
„Neatkarīgi no tā, kas beigās tiks atstiprināts par uzvarētāju, Latvijas un Polijas divpusējās attiecības turpinās attīstīties. Tās būs labas, tās attīstās pareizā virzienā,” LTV pauda Latvijas vēstnieks Polijā Edgars Bondars.
