Polijas parlaments apstiprina likumu par tiesnešu disciplinārsodiem

Polijas parlamenta apakšpalāta ceturtdienas vakarā, pārvarot augšpalātas uzlikto veto,  apstiprinājusi pretrunīgi vērtēto likumprojektu par tiesnešu disciplināro sodīšanu.

Seims jau decembrī apstiprināja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplināri sodīt tiesnešus, kuri iebilst pret pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.

Taču Senāts, kur opozīcijai ir minimāls vairākums, likumprojektu 17.janvārī noraidīja ar 51 balsi pret 48.

Tagad valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) izstrādātais likumprojekts tiks nodots prezidentam Andžejam Dudam, kurš, kā ļāvusi noprast viņa kanceleja, grasās to parakstīt.

Kamēr Polijas valdība apgalvo, ka reformas nepieciešamas, lai savaldītu tiesnešu korupciju un atbrīvotos no komunistiskās režīma mantojuma, opozīcija apgalvo, ka PiS vēlas apklusināt kritiski noskaņotos tiesnešus.

Šis likumprojekts izraisījis kārtējo Varšavas konfliktu ar Eiropas Komisiju (EK).

Polijas un EK starpā jau vairākus gadus valda domstarpības par  tiesu reformām, ko  īstenojusi “Likums un taisnīgums” (PiS) kopš nākšanas pie varas 2015.gadā.

Jaunais likums paredz, ka tiesneši var tikt disciplināri sodīti, tostarp atcelti no amata, ja tie apšauba savu kolēģu iecelšanas likumību.

Saskaņā ar jauno likumu tiesnešus varēs pakļaut disciplināriem sodiem arī par iesaistīšanos "politiskās aktivitātēs" vai par "tiesu sistēmas darbības kavēšanu".

Tiesnešiem būs arī jāsniedz rakstiska informācija par saviem sociālo mediju kontiem un savu darbību tiesnešu apvienībās.

Tikmēr Polijas Augstākā tiesa ceturtdienas vakarā faktiski atzinusi, ka tiesnešiem, kurus iecelšanai amatos ieteikusi Nacionālā tiesnešu padome (NCJ) saskaņā ar iepriekš PiS īstenotajām reformām, nav tiesīgi pieņemt tiesas spriedumus.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju kandidatūras iecelšanai tiesnešu amatā prezidentam iesaka NJC, kam tādējādi jāgarantē tiesu neatkarība.

Iepriekš NCJ locekļus izraudzījās paši tiesneši, taču pēc PiS īstenotajām reformām gandrīz visus padomes locekļus izraugās politiķi.

Reformu pretinieki apgalvo, ka tas pakļaujot tiesas politiskajai ietekmei.

Tomēr Tieslietu ministrija jau paziņojusi, ka Augstākā tiesa savu ceturtdienas lēmumu pieņēmusi, "atklāti pārkāpjot likumu" un ka tam "nav tiesisku seku".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti