Ārkārtējo stāvokli uz 30 dienām pagājušajā nedēļā izsludināja Polijas prezidents Andžejs Duda, bet pirmdien par to nobalsoja pārliecinošs deputātu vairākums.
Seima vairākums noraidīja opozīcijas ierosinājumu atcelt ārkārtas stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju. Polijas konstitūcija paredz, ka parlamentam ir tiesības atcelt prezidenta rīkojumus.
Pirms deputātu balsojuma premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja, ka parlamentam ir pienākums aizsargāt Polijas drošību un suverenitāti pret Krievijas un Baltkrievijas izvērsto hibrīdkaru.
Lēmums par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu Polijā pieņemts pirmo reizi kopš komunisma sabrukuma, un tas paredz ierobežojumus arī plašsaziņas līdzekļu darbībai šajā teritorijā.
Citviet dzīvojošiem aizliegts ierasties pierobežas zonā, bet vietējiem iedzīvotājiem ir pienākumu nēsāt līdzi personu apliecinošus dokumentus.
Polijas valdība saņēmusi kritiku no ANO migrācijas aģentūras par palīdzības nesniegšanu vairākiem desmitiem migrantu, kuri ir iestrēguši uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
Uz Polijas un Baltkrievijas robežas vairākas nedēļas ir iestrēguši aptuveni 30 migranti. Starptautiskā Migrācijas organizācija paziņojusi, ka šiem cilvēkiem netiek nodrošināta pārtika, dzeramais ūdens, medicīniskā palīdzība un pajumte.
Turpretī Varšava apgalvo, ka Baltkrievijas drošības dienesti šos cilvēkus apgādā ar pārtiku un apģērbu.
Polijas robežsargi tikmēr aprēķinājuši, ka Baltkrievijā atrodas vairāk nekā 10 000 migrantu, kuri cer nokļūt Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienība un Baltkrievijas kaimiņvalstis uzskata, ka oficiālā Minska apzināti veicina bēgļu plūsmu uz bloka dalībvalstīm, lai atriebtos par noteiktajām sankcijām.
Polija uz robežas bija spiesta izvietot tūkstošiem karavīru un uz 418 kilometrus garās robežas ceļ dzeloņstiepļu žogu.
KONTEKSTS:
Arī Latvijā valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Tāpat arī Lietuvā izsludināja ārkārtējo situāciju saistībā ar imigrantu pieplūdumu no Baltkrievijas.
Latvija migrantu krīzes dēļ plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
