Polijas konstitucionālās tiesas spriedums izsauc Eiropas Komisijas neapmierinātību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Polijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka daži Eiropas Savienības līguma panti nav "savienojami" ar Polijas konstitūciju. Eiropas Komisija ar šādu spriedumu nav apmierināta.

Polijas konstitucionālās tiesas spriedums izsauc Eiropas Komisijas neapmierinātību
00:00 / 03:50
Lejuplādēt

Šis spriedums, visticamāk, vēl vairāk saasinās Polijas attiecības ar Eiropas Savienību. ES tieslietu komisārs jau ir paziņojis, ka Brisele darīs visu iespējamo, lai atjaunotu un aizstāvētu Eiropas Savienības likumu pārākumu pār nacionālajiem likumiem. Savukārt Francijas pārstāvji norādījuši, ka Polija ir uzbrukusi visai Eiropas Savienībai.

Pretrunīgi vērtētas reformas

Polijas un Briseles domstarpības tieslietu jautājumos turpinās jau kopš brīža, kad Polijas valdošā partija „Likums un Taisnīgums” ierosināja un pēc tam arī pieņēma pretrunīgi vērtētās tieslietu reformas.

Piemēram, par spīti Eiropas Savienības iebildumiem ieceļot Konstitucionālajā tiesā partijai simpatizējošus, konservatīvi noskaņotus tiesnešus, vai izveidojot tiesnešu disciplināro palātu, vai arī bez tiesnešu piekrišanas pārceļot viņus darbā uz citām tiesām.

Polija uzskata, ka šādas reformas ir nepieciešamas, lai izskaustu korupciju un komunistiskās pagātnes paliekas, atsakoties pildīt vairākus Eiropas Savienības tiesas rīkojumus.

Jaunākais Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums tika gaidīts ar lielu nepacietību, jo tas jau vairākas reizes tika atlikts.

Tagad tiesas priekšsēdētāja Jūlija Pžilebska paziņojusi, ka vairāki Eiropas Savienības līguma punkti nav savietojami ar Polijas konstitūciju, norādot, ka Eiropas Savienības institūcijas ir darbojušās ārpus to kompetencēm.

Polijas valdība uzskata, ka tieslietu jomā Eiropas likumi nav augstāki

Uz to norāda arī Polijas valdības preses pārstāvis Pjotrs Millers: “Polija respektē Eiropas Savienības likumus tajās jomās, kur nacionālās kompetences ir nodotas Eiropas Savienībai. Taču tās ir skaidri definētas kompetences, piemēram, tirdzniecība, ekonomika, preču, pakalpojumu un cilvēku kustība.”

Kā norāda Millers, Konstitucionālās tiesas spriedums skaidri nosprauž robežas, kur nacionālie likumi joprojām ir stādāmi augstāk par Eiropas Savienības likumiem, piebilstot, ka līdzīgi savulaik ir rīkojušās arī Vācija, Francija, Čehija, Dānija un Spānija.

Eiropas Komisijas reakcija sekoja jau neilgi pēc sprieduma, tieslietu komisāram Didjē Reindersam paziņojot, ka Eiropas Komisija izmantos visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības likumu pārākumu. Pēc viņa vārdiem, vēl ir nepieciešams iepazīties ar sprieduma detaļām, taču Eiropas Savienības likumu pārākums ir visas Savienības darbības pamatā.

Eiropas Komisijai ir jārīkojas

Runājot par to, kādas varētu būt turpmākās Briseles darbības pret Varšavu, visbiežāk tiek pieminēts jautājums par pēc Covid-19 pandēmijas atveseļošanās finansējuma aizturēšanu Polijai. Uz to norāda arī kompānijas “Article7 Strategies” vadītājs un Eiropas Savienības lietu pētnieks Garvans Valšs.

“Visvienkāršākais, ir uzsākt juridisko procedūru, lai aizturētu maksājumus Polijai. Taču tas nozīmē, ka šis spriedums būs jānodod izskatīšanai Eiropas Savienības tiesā. Ja tā atzīst, ka tas neatbilst Eiropas Savienības principiem, tā var pieprasīt Polijas varas iestādēm šo spriedumu neieviest dzīvē,” norāda Valšs.

“Ja šis spriedums netiek pildīts, tad jau pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ir iespējams piespriest soda naudu. Tāpēc Eiropas Komisijai pašlaik ir pēc iespējas ātrāk jārīkojas un jāizmanto pareizie juridiskie procesi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības līgumu ievērošanu.”

Brisele var aizturēt finansējumu

Jau iepriekš Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paulo Džentiloni bija paziņojis, ka Polijas tiesas spriedums var novest pie tā, ka 23 miljardu eiro lielais atveseļošanās finansējums, kā arī 34 miljardi eiro lētos aizdevumos Polijai varētu iet gar degunu. Šādus draudus Polijas valdība ir saukusi par šantāžu. Daudz ticamāka gan tomēr ir finansējuma piešķiršana, taču ar striktiem priekšnoteikumiem.

Saspīlējums ar Briseli ir kārtējo reizi licis aktualizēties arī diskusijām par iespējamo Polijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Šeit gan jānorāda, ka pārliecinošs vairākums Polijas iedzīvotāju vēlas palikt Eiropas Savienībā.

Atsevišķi komentētāji norāda, ka Polijas valdība vēlas pierādīt pilsoņiem, ka no Eiropas var dabūt visus iespējamos labumus, nepakļaujoties daudziem likumiem, taču Brisele, visticamāk, darīs visu iespējamo, lai poļus pārliecinātu par pretējo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti