Sadaļas Sadaļas

Polijas eksperte: Krievija var pārbaudīt NATO spēku, tostarp Baltijā

Ja Krievija noticēs NATO iespējami vājai reakcijai un ja Krievijas elitei pašai tas būs nepieciešams, tad tā var pārbaudīt NATO spēku un vienotību, tostarp militāri iebrūkot Baltijā, intervijā LTV raidījumam atzīst Polijas drošības eksperte Justīna Gotkovska.

Simbolisks vēstījums Krievijai no NATO: Krimas aneksijas gadadienā, 16. martā, NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere viesojās Polijā, lai tiktos ar tur ASV vadībā izvietoto NATO kaujas grupu. Polija neslēpj, ka valsts militārā doktrīna neizslēdz tiešu uzbrukumu no Krievijas. Pēdējos gados Polija kļuvusi par nozīmīgu atbalsta punktu ASV militārajai infrastruktūrai NATO austrumu flangā un arī nākotnes mērķi ir ambiciozi.

Polijas militārā doktrīna balstīta uz četriem pīlāriem. Pirmkārt, nacionālās aizsardzības spēju stiprināšana. Kopš Krimas aneksijas Polija kļuvusi par vienu no retajām valstīm, kas tagad jau izpilda NATO 2% IKP kritēriju un tuvākās desmitgades laikā cels to līdz 2,5%. Tas darīts ar armijas modernizāciju, zemessardzes attīstīšanu un ambicioziem iepirkumiem, tostarp “Patriot” sistēmu iegādi, par ko drīzumā būtu jānoslēdz galējā vienošanās.

Toms Pastors (Latvijas Televīzija): Redzam “Iskander” [raķetes] Kaļiņingradā, raugāmies uz Suvalku koridoru un citām šādām problemātiskām situācijām. Taču - cik reālistiski ir tieši militāri draudi no Krievijas?

Justīna Gotkovska: Polija neizslēdz, ka Krievija var izmantot militāru spēku pret vienu no NATO sabiedrotajiem. Krievija ir parādījusi un rāda, ka tai ir militāras spējas to izdarīt ar dažādām uzbrūkoša rakstura mācībām reģionā, un es teiktu, ka Krievijā ir politiska griba tās pielietot, ja Krievijas elite lems, ka tas nepieciešams.

Tas ir atkarīgs no drošības vides – ja Krievija uztvers, ka, izmantojot militāru spēku, tā var sasniegt savus militāros mērķus, pirmkārt, iedragāt NATO, un ja tā rēķina, ka varētu nesekot militāra pretreakcija, piemēram, pret militāru rīcību pret Baltijas valstīm.

Ja Krievija tiešām ticēs, ka šāds scenārijs ir iespējams pret kādu no mūsu valstīm, tad tā var arī pielietot militāru spēku.

LTV: Otrais Polijas aizsardzības pīlārs – kolektīvā aizsardzība, kuras redzamākais apliecinājums bijis NATO kaujas grupu izvietošana Polijā un Baltijas valstīs. Un tas ir tikai sākums.

Kaujas grupa Polijā nozīmē tikai 1000 karavīrus uz 100 000 Polijas armijas karavīriem.

Jums, šeit, Baltijas valstīs, kaujas grupa 1000 karavīru apmērā ir nozīmīgs pienesums militārajām spējām katrā no valstīm.

No Polijas perspektīvas kaujas grupas drīzāk ir ļoti nozīmīgs politisks signāls Krievijai, kas nozīmē, ka Rietumu sabiedrotie ir gatavi aizsargāt Poliju un Baltijas valstis. Taču tagad šo kaujas grupu politiskā nozīme ir jāpastiprina un jāatbalsta ar efektīvu militārās reaģēšanas ķēdi no NATO gadījumā, ja mums rodas konflikts ar Krieviju. Tāpēc pašlaik ir īstais laiks, lai strādātu pie reakcijas ķēdes – pie papildspēkiem, NATO īpaši ātrās reaģēšanas spēkiem, karavīru pārvietošanas loģistikas no Rietumeiropas un ASV uz šo reģionu un citiem jautājumiem.

Trešais pīlārs stipru militāru attiecību saglabāšana ar ASV.

Tāpēc Polija ir no tām valstīm, kas ir skeptiska par Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju izkopšanu bez transatlantisko partneru līdzdalības.

Polijai un Baltijas valstīm ir NATO ietvaros jāargumentē, ka visām šīm iniciatīvām par kopējo ES aizsardzības politiku jābūt savietojamām ar NATO plānošanas mērķiem. Tām jābūt ar 360 grādu pieeju, lai nenotiktu lūkošanās uz izaicinājumiem Eiropai, piemēram, tikai no dienvidiem, bet arī uz draudiem un izaicinājumiem no austrumiem, ņemot vērā mūsu reģiona spējas un vajadzības.  

Ceturtais pīlārs - Reģionālās drošības un aizsardzības sadarbība. Gan Ziemeļu-Baltijas reģionā, gan Višegradas grupā, gan saikņu padziļināšanā ar Rumāniju.

LTV: Vai ir taisnīgi teikt, ka aizsardzības jautājumos Polija grib būt reģiona līderis?

Mēs esam dabisks līderis sava izmēra dēļ.

Polija ir austrumu flanga lielākā valsts Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to tai ir lielākā diplomātiskā, politiskā un militārā ietekme no šīm valstīm NATO.

Tā kā mēs varam nākt klajā ar dažādām iniciatīvām. Taču tam arī nepieciešami partneri. Es domāju, ka Baltijas valstis tiek ļoti augstu vērtētas kā mūsu politiskie sabiedrotie NATO, un Polijas-Baltijas sadarbība ir ļoti nozīmīga visos jautājumos, kas svarīgi gan mums, gan jums. Galvenokārt tā ir sabiedroto klātbūtnes stiprināšana austrumu flangā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt