Šādu viedokli pirms šajās dienās Varšavā gaidāmā NATO samita paudis bijušais Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis. Samita priekšvakarā liela uzmanība tiek pievērsta arī pašas Polijas vadībai, kuru NATO alianses partneri apsūdz virzībā pretī autoritārismam.
NATO dalībvalstu klātbūtnes stiprināšana pie alianses austrumu robežām, sadarbība ar partnervalstīm alianses dienvidos un pretošanās jaunajiem drošības izaicinājumiem būs galvenās tēmas, kas šajās dienās tiks apspriestas NATO samitā Varšavā. Var droši apgalvot, ka arī Krievija un tās darbības Ukrainā būs gan politiķu, gan ekspertu diskusiju uzmanības centrā.
Samita priekšvakarā ietekmīgais poļu izdevums “Gazeta Wyborcza” publicējis interviju ar bijušo Polijas ārlietu ministru un parlamenta spīkeru, bet tagad Hārvardas universitātes lektoru Radoslavu Šikorski. Tieši laikā, kad Radoslavs Šikorskis vadīja Polijas ārlietu resoru, NATO tika izteikts aicinājums Austrumeiropā izvietot divas NATO spēku brigādes. Tā vietā pašlaik ir panākta vienošanās tikai par četriem bataljoniem, kas tiks izvietoti Baltijas valstīs un Polijā.
Šādu iznākumu Šikorskis sauc par labu sākumu, jo NATO ir skaidri iezīmējusi savu robežu un nosūtījusi Krievijai spēcīgu signālu, turklāt Krievijas prezidents Putins šo signālu, tā vien liekas, esot ļoti labi uztvēris.
Jebkurā gadījumā, šie četri bataljoni nevarētu ne uzbrukt Krievijai, ne apturēt tās iespējamo iebrukumu, taču atturēšanas potenciāls vismaz pagaidām ir pietiekams.
Šikorski visvairāk uztrauc tas, cik brīvi Krievijā runā par kodolieroču iespējamo pielietošanu.
Šikorskis norāda – ja Krievijā pat ir oficiāla doktrīna par šādu ieroču pielietošanu, tad Rietumos par iespējamo konfliktu pat nedomā, jo īsti nezina, kā reaģēt, un kodolieroču pieminēšana pat tiek uzskatīta par tabu.
Komentējot Lielbritānijas referenduma rezultātus, bijušais Polijas ārlietu ministrs pauž viedokli, ka tiešā veidā „Brexit” nav vājinājis NATO, jo Lielbritānija gribēs darīt visu iespējamo, lai pierādītu, ka tā ir Rietumu pasaules demokrātiskās sabiedrības daļa un, lai arī kopumā tā ir kļuvusi vājāka, tā kaut kā centīsies kompensēt izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Maz ticama esot arī versija par to, ka gadījumā, ja piemēram, Skotija nobalsotu par izstāšanos no Lielbritānijas, tā saglabātu visas militārās bāzes, kas atrodas tās teritorijā. Šī noteikti nebūšot PSRS sabrukumam līdzīga situācija, kad jaunās valstis pārņem iepriekšējās mantojumu.
Komentējot ES attiecības ar NATO dalībvalsti Turciju, Šikorskis aicina uz Ankaru skatīties piesardzīgi. Tas tāpēc, ka Turcija savulaik bija pasludinājusi “nulle problēmas ar kaimiņiem” politiku, taču patiesībā tai pašlaik ir problēmas ar visiem kaimiņiem, ieskaitot Eiropas Savienību. Šajā situācijā piesardzīgai ir jābūt NATO, kas ir aizsardzības alianse un kas neatbalsta savu dalībvalstu ofensīvo politiku pret saviem kaimiņiem.
Runājot par piektdien un sestdien, 8.jūlijā un 9.jūlijā, gaidāmo samitu Varšavā, tad lielu uzmanību ir izpelnījušies arī samita namatēvi, proti, Polijas valdība un īpaši valsts neoficiālais vadītājs, partijas „Likums un Taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis. Samita priekšvakarā Kačiņskis ir aicinājis NATO parādīt Krievijai alianses spēku un vienotību. Taču, kā norāda izdevums „The New York Times”, tā vien liekas, ka pats Kačiņskis nevēlas ievērot alianses sabiedroto norādījumus uz Polijas valdības virzību pretī autoritārismam.
Tas saistīts gan ar varasiestāžu vēršanos pret konstitucionālo tribunālu, gan pret neatkarīgajiem medijiem. Vēl martā Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macirevičs, atbildot uz ietekmīgu ASV politiķu kritiku, paziņoja, ka valstij, kas ir izveidojusies tikai 18. gadsimtā, proti ASV, nevajadzētu poļiem mācīt demokrātiju. Tagad, samita priekšvakarā, „New York Times” atgādina, ka Polijas valdībai būtu jāsaprot, ka alianse, kuras aizsardzību tā pieprasa, nenozīmē tikai teritorijas aizsargāšanu, bet - kas ir daudz svarīgāk - arī kopējo vērtību aizsardzību.
