"Pārsvarā pacienti, ko mums atved, ir diezgan labā situācijā. Viņiem tikai jāpārbauda veselības stāvoklis. Jāsasildās, jānomaina drēbes. Bet ir arī novārguši, ļoti pārsaluši, bez spēka. Daži gadījumi ir ar kaulu lūzumiem. Ir arī tādi, kas paši ir sakāvušies savā starpā," stāstīja Hajnovkas slimnīcas medicīniskais direktors Tomašs Musjuks.
Visvairāk pacientu esot no Irākas, it īpaši kurdi, bet arī sīrieši, somālieši un citi. Viņi ļoti baidās, ka tiks sūtīti atpakaļ uz Baltkrieviju.
"Viņi ļoti lūdz, lai viņiem palīdz. Lai viņus neved atpakaļ uz Baltkrieviju. Viņi saka, ka tur viņus ar varu grūda pāri robežai un spārdīja ar kājām," stāstīja ārsts.
Ārstiem viņi lūdzot, lai patur slimnīcā iespējami ilgāk. Bet slimnīca to nevar ietekmēt. Migrantus apsargā policija, un arī pandēmijas dēļ gultas ir jāatbrīvo Covid-19 slimniekiem. Tādēļ, kad migrantiem slimnīca jāatstāj, doma par nonākšanu atpakaļ Baltkrievijā dzenot viņus izmisumā.
"Diemžēl nonāk līdz situācijām, kad viņi cenšas darīt visu, ko vien var, lai varētu palikt ilgāk slimnīcā, lai viņus neved prom.
Ir tādi gadījumi, kad rodas panika, un ir gadījumi, kad viņi paši cenšas sevi savainot," atzina Hajnovkas slimnīcas medicīniskais direktors.
Pēc ārsta rīcībā esošajām ziņām, izārstētie migranti gan tiek vesti nevis uz Baltkrievijas robežu, bet uz bēgļu centriem. Mediķiem darbā ar migrantiem grūtākais esot emocionālā spriedze.
"Emocionāli ir visgrūtāk. Jo ir, protams, žēl to cilvēku. Tagad, mūsdienās nevajadzētu notikt tādām situācijām, kādās šie cilvēki ir nonākuši. Man mentāli ir grūti to pieņemt," atzina Musjuks.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
