Polija kopā ar Baltijas valstīm patlaban ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Par spēju šo ceļu turpināt un Ukrainas bažām par Eiropas piesardzību Polijas ārlietu ministru izvaicāja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.

Ina Strazdiņa: Polija nepārtraukti sūta savu atbalstu Ukrainai. Šajā ziņā jūsu valsts ir ļoti aktīva. Cik apņēmīgi esat to turpināt?

Zbigņevs Rau: Absolūti! Mēs esam motivēti turpināt un gatavi nepārtraukti atbalstīt mūsu kaimiņus ukraiņus. Ukraina cīnās par savu brīvību. Bet pati svarīgākā lieta, vismaz no Polijas sabiedrības puses, ir tas, ka, iespējams, pirmo reizi mūsu vēsturē kāds cits cīnās par mūsu brīvību. Un mums tas ir ļoti jāņem vērā, un tas ir pamatā mūsu pienākumam pret Ukrainas aizstāvjiem, jo viņi ir patiesi cīnītāji par brīvību.

Un, kad es runāju par brīvību, es domāju ne tikai brīvību mūsu Eiropas daļā, Latvijā, Baltijā un NATO austrumu flangā, bet visas brīvās pasaules brīvību. Vērtības, kuras aizstāv ukraiņi, apvieno mūs visus – tās ir brīvība, vienlīdzība, suverentitāte, neatkarība, demokrātija, likuma vara. Tās visas ir vērtības, par kurām mēs paaudzēm esam cīnījušies.

Kad satiekat savus kolēģus no citām valstīm, vai jūtat to pašu garu un gribu palīdzēt Ukrainai?

Esmu ļoti priecīgs, ka mani kolēģi no Rietumeiropas (pieņemu, ka domājat tieši viņus) ir līdzīgās domās. Un tas ir labi. Dažreiz ir redzams, ka viņi nav tik spontāni palīdzēt Ukrainai, kā mēs. Bet tas ir zināms garīgais process. Jo ilgāk turpinās karš, jo vairāk viņi pārliecinās, ka tas ir arī viņu karš.

Ukraina ar savu ārkārtējo militāro varonību vieno visu Eiropu. Tā dod jaunu impulsu. Tas, ko mēs tagad pieredzam, ir ne tikai Eiropas sabiedrības, nāciju vienotības apliecinājums, bet arī rāda, ka mēs atgriežamies pie vērtībām, par kurām bijām jau piemirsuši.

Ukraiņi ir gatavi cīnīties par ko tādu, kam patiešām tic. Es viņus saucu par 21. gadsimta spartiešiem. Un viņu piemērs apvieno brīvo pasauli.

Esam dzirdējuši no ukraiņiem bažas, ka Rietumi baidās no Krievijas zaudējuma, jo nezina, kā sakauts Putins varētu reaģēt, piemēram, ķerties pie atomieročiem. Vai jūs piekrītat šīm bažām?

Redziet, intelektuāli nebūtu godīgi sacīt, ka iespēja, ka Krievija izmanto atomieročus, ir pilnīgi izslēgta. Taču, kad mēs raugāmies uz to, kā šis karš tiek vadīts, tad redzam, ka šis ir karš, kurā Krievija nav daudz sasniegusi, ja atsaucamies uz tās sākotnējām iecerēm. Scenārijs, ka mēs varam piedzīvot atomkaru, ir iespējams, taču diezgan mazticams.