Polija vēlas slēgtā tiesas sēdē skatīt lietu par ASV slepenajiem cietumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Polijas varas iestādes vērsušās ar prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lūdzot piešķirt slepenību lietai par ASV slepenajiem cietumiem Polijas teritorijā. Cilvēktiesību aktīvisti gan norāda, ka slepenība nav nepieciešama, paužot viedokli, ka Polijas tiesu sistēma vēlas panākt šīs lietas novilcināšanu.

Nākamajai sēdei lietā par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes slepenajiem cietumiem Polijas teritorijā ir jānotiek 3.decembrī. Šīs sēdes laikā tiks izskatīta Jemenas pilsoņa Valida Mohammeda bin Attaša sūdzība, kurš pašlaik atrodas ieslodzījumā ASV cietumā Gvantanamo. Viņš apgalvo, ka laikā no 2003.gada aprīļa līdz 2006.gada septembrim viņš dažādos amerikāņu slepenajos centros ir pakļauts spīdzināšanai. Viena no šādām iespējamām vietām atrodas Polijas teritorijā.

Lieta par CIP slepenajiem cietumiem tika aizsākta jau 2008.gadā, un tās materiāli ir slepeni. Polijas pilsētas Krakovas tiesa ir kārtējo reizi pagarinājusi šīs lietas izmeklēšanas termiņu līdz nākamā gada 11.februārim. Tagad Polijas varas iestādes vērsušās ar prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pieprasot, lai 3.decembrī noteiktā tiesas sēde būtu slēgta un tajā nedrīkstētu piedalīties masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Kā teikts tiesas paziņojumā, savu prasību Polijas varas iestādes skaidro ar nepieciešamību saglabāt konfidencialitāti un aizsargāt valsts nacionālās drošības intereses.

Vienlaicīgi ceturtdien kļuvis zināms, ka jau minētajam ieslodzītajam bin Attašam Polijā ir piešķirts cietušā statuss. Tas nozīmē, ka viņa aizstāvjiem tagad būs pieeja prokuratūras sastādītajai lietai un advokātiem būs iespējams arī iesniegt petīcijas tiesā. Iepriekš cietušā statuss tika piešķirts vēl diviem Gvantanamo cietumā ieslodzītajiem. Viens no viņiem, Abu Zubaida, tiek uzskatīts par vienu no bijušā teroristu grupējuma "Al-Qaeda" līdera Osamas bin Ladena vietniekiem.

Tikmēr varas iestāžu lūgumu piešķirt šai lietai slepenības statusu kritizē Polijas cilvēktiesību aizsardzības grupa Helsinku Cilvēktiesību fonds, kura spēlēja lielu lomu, atklājot Polijas sadarbību ar CIP. Organizācija norādot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, vai Polija tiešām ir ļāvusi Centrālajai izlūkošanas pārvaldei slēpt cietumniekus no ASV tiesu sistēmas. Fonda viceprezidents Adams Bodnars arī uzsvēris, ka jau tagad daudzi no lietas materiāliem ir publiski pieejami, tāpēc slepenība ir pilnīgi lieka.

Polijas oficiālās varas iestādes ir atkārtoti noliegušas jebkādu saistību ar nelikumīgu ASV aizturēšanas centru uzturēšanu Polijas teritorijā. Polijas valdība ir paudusi vēlmi veikt pati savu izmeklēšanu vēl pirms tam, kad šai lietai klāt ķeras Eiropas tiesa. Taču gan pilsoniskie aktīvisti, gan arī bijušo aizturēto advokāti apgalvo, ka Polijā veiktā izmeklēšana tiek novilcināta, lai neapkaunotu pašreizējo valdību. Arī šādus apgalvojumus valdība noliedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti