Polija un Ungārija tiesā apstrīd ES budžeta sasaisti ar tiesiskuma principiem

Polija un Ungārija ir vērsušās Eiropas Savienības (ES) Tiesā, pieprasot atcelt normu, kas sasaista ES budžeta līdzekļu saņemšanu ar iespējamiem tiesiskuma principu pārkāpumiem dalībvalstīs. Abas valstis, kuras iepriekš atteikušās pildīt Eiropas Tiesas spriedumus un pret kurām jau ir uzsākta pārkāpuma procedūra, uzskata, ka minētās normas ir politisku sankciju piemērošanas instruments. Savukārt Polijas valdībai simpatizējoši komentētāji pauž viedokli, ka, saasinoties attiecībām ar Briseli, tiks veicināta iedzīvotāju novēršanās no ES.

Polija un Ungārija strīdā par ES budžeta sasaisti ar tiesiskuma principiem lūdz tiesas palīdzību
00:00 / 04:41
Lejuplādēt

Drīz jau būs pagājusi nedēļa, kopš Polijas konstitucionālā tiesa nolēma, ka atsevišķos jautājumos ES likumi nav savienojami ar Polijas konstitūciju. Šajā laikā Polijas politiskie līderi aktīvi iestājas par konstitucionālās tiesas spriedumu, cenšoties skaidrot tā pamatotību, kā arī aktīvi apsūdzot opozīcijas spēkus par poleksita (''Polexit'') jeb Polijas izstāšanās no ES nepamatotu aktualizēšanu.

Kā tūlīt pēc sprieduma norādīja viens no komentētājiem, Polijas valdošās partijas "Likums un Taisnīgums" mērķis varētu būt pierādīt, ka Varšava var saņemt no ES visu sev vēlamo, tomēr līdz galam nepakļaujoties Briseles norādījumiem. Un tā vien liekas, ka arī tagad Polija mēģina rīkoties līdzīgi.

Proti, nedēļas sākumā Polija kopā ar tās sabiedroto Ungāriju ir abas vērsušās ES Tiesā, vairākus kuras lēmumus tās atsakās pildīt, ar prasību atcelt regulējumu, kas ļauj ES apturēt bloka budžeta līdzekļu piešķiršanu valstīm, kuras varētu būt pārkāpušas likuma varas jeb tiesiskuma noteikumus. Nav noslēpums, ka Eiropas Komisija (EK) pret abām valstīm ir ierosinājusi pārkāpuma procedūras par tiesiskuma noteikumu iespējamiem pārkāpumiem, un Varšava un Budapešta bažījas, ka tās varētu zaudēt gan ES fondu naudu, gan pēckovida atveseļošanas finansējumu.

Kā uzskata Polijas valdības juriste Silvija Žireka, tā dēvētais tiesiskuma kondicionalitātes mehānisms nav domāts, lai aizsargātu ES budžetu, bet gan lai kalpotu kā politisks sods un mehānisms, lai piemērotu sankcijas.

Līdzīgu viedokli izdevumam "Politico" pauda arī ungāru jurists Miklošs Zoltans Fehers, pēc kura domām šis ir mēģinājums pa aizmugures durvīm uzsākt tā dēvēto 7. panta procedūru, kas var novest pie dalībvalsts balsstiesību apturēšanas ES.

Pagaidām dalībvalstu vidū gan šajā jautājumā nav vienprātības. Arī Eiropas Komisijas runasvīrs Ēriks Mamērs norādīja, ka šie jautājumi joprojām tiek rūpīgi pētīti un turpmākie soļi pret kādu dalībvalsti var tikt sperti tikai tad, kad tam būs pietiekams pamatojums.

"Man jāatvainojas, bet mēs neiesaistīsimies spekulācijās par to, kādi būs mūsu nākamie soļi vai kad tie tiks sperti. Šie ir ļoti nozīmīgi un vienlaikus arī ļoti jūtīgi jautājumi. Komisijai ir jābūt pārliecinātai, ka tās turpmākie soļi, ja tādi tiks sperti, ir balstīti uz spēcīgiem juridiskiem pamatiem. Tieši to mēs arī pašlaik darām. Komisijas prezidente savā uzrunā teica, ka mēs rīkosimies drīz, taču nākamos soļus mēs paziņosim tikai tad, kad būsim gatavi. Un ne ātrāk," atzīmēja Mamērs.

Lai arī Eiropas Parlaments aktīvi pieprasa Eiropas Komisijai rīkoties ātrāk un izlēmīgāk, strauja notikumu attīstība vai lēmumi šajā lietā nav gaidāmi.

Bet tikmēr Polijas varai simpatizējošajos medijos ļoti aktīvi tiek aizstāvēts Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums un netiek laista garām arī iespēja iekost kaimiņvalstij Vācijai.

Kā intervijā radiostacijai "Radio Polska 24" norādījis vēstures profesors Gžegožs Kuharčiks, viņaprāt, pašlaik ir novērojams mēģinājums īstenot stratēģiju, ko varētu dēvēt par "Mitteleuropa 2.0" jeb panākt Vācijas politisko un ekonomisko dominanci Centrālajā Eiropā, līdzīgi kā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Kuharčika vārdiem, Vācijā joprojām aktuālas ir Prūsijas idejas par nepieciešamību piepildīt un attīstīt Polijas zemes, tikai tagad Prūsijas vietā ir ES, bet kolonizācijas instrumentu vietā pašlaik ir Eiropas fondi.

"Polija ir pasludinājusi kultūras karu. Ja mēs dzirdam tādus jēdzienus kā tiesiskums, Eiropas vērtības, Eiropas skatījums, tas attiecas uz daudz plašāku kultūru. Ja mēs skatāmies uz Eiropas elitēm, viņu vērtību sistēma ir veidota pēc 1968. gada paaudzes uzskatiem un neomarksisma ideoloģijas. Polija šajā matricā neiederas. Polijā joprojām pārāk spēcīgs ir kristietības kultūras mantojums, tieši tāpēc arī Polija ir jāpārveido," pauda Kuharčiks.

Lai arī nedēļas nogalē opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas atbalstītāji izgāja ielās, paužot atbalstu ES, partijai "Likums un taisnīgums" simpatizējošie komentētāji prognozēja, ka turpmāka saspīlējuma saasināšanās attiecībās starp Briseli un Varšavu iedzīvotājus var no ES arvien vairāk novērst. Vēl jo vairāk, ja ES izlems apturēt finansējumu Polijai, tikšot atņemts pēdējais un pats pievilcīgākais arguments, kāpēc blokā palikt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt